Par viltus Robinu Hudu, neieinteresētajiem politiķiem un novārtā pamestajām patērētāju interesēm

Nedaudz aprunājušies, šķiet, vienojās. Taču šīs patiešām nozīmīgās iestādes un tās vadītājas darbības analīzes un profesionalitātes izvērtējuma nav bijis un, kā izskatās, arī nebūs.Es nepretendēju uz šādu izvērtējumu. Drīzāk visu turpmāk rakstīto lūdzu uzskatīt par pamudinājumu tam, lai lēmuma pieņemšana nenotiktu bez publiskas diskusijas un vienprātīgā balsojumā kā Komunistiskās partijas laikos.Tā nu es atvēru mājas lapu www.kp.gov.lv. Redzams, ka lietu, kas pēdējos gados beigušās ar konkrētu pārkāpumu pierādīšanu un sodiem, nav daudz. Nav nekā par sabiedrībai nozīmīgo degvielas tirdzniecību, kur ikvienam ir redzams, kā Statoil, _Neste_ un citi tirgus dalībnieki sinhroni paaugstina cenas ne jau vienā dienā, bet vienā stundā. Nav gandrīz nekādu apstiprinājumu Latvijas pārtikas ražotāju žēlabām par lielveikalu it kā negodīgo rīcību. Taču dažas lietas ir gan. Ieskatos vienā – lēmumā E02-21.Ir konstatēta neatļauta vienošanās starp 7 Jelgavas autoservisiem par riepu montāžas cenām. Rezultātā uzlikts naudas sods no 500 līdz gandrīz 4 tūkstošiem latu. Gods un slava? Jā, protams, pārkāpums redzams un nepatīkams. Taču, salīdzinot ar iespējamu vienošanos degvielas mazumtirdzniecībā, tas nu laikam nav sabiedrībai pats būtiskākais. Pirmkārt, Jelgavā droši vien ir desmitiem servisu, kas cenas nesaskaņo un kur riepas ikviens var nomainīt lētāk. Otrkārt, Konkurences padomes darbinieki, šķiet, vairāk nekā pusgadu ir darbojušies, tērējuši līdzekļus, lai pieķertu sīkus likumpārkāpējus, kamēr par nespēju tikt galā ar nopietnām lietām taisnojas, ka trūkstot naudas, jaudas, laika u.tml. Piemēram, pagājušā gada 22.decembrī, Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu faktu trūkuma dēļ izbeigt lietu par iespējamu dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu SIA „RIMI Latvia” darbībās, jo, nesniedzot pilnīgu atbildi uz KP informācijas pieprasījumu, SIA „Rīgas piensaimnieks” esot liedzis iestādei iespēju pilnvērtīgi izvērtēt lietas faktiskos apstākļus. Pati jel ko noskaidrot KP acīmredzot nespēj. Taču ir arī citas, interesantākas lietas. 2008. gadā KP sodīja mācību grāmatu izdevēju SIA „Lielvārds” (lēmums E02-60) par to, ka līgumos ar mazumtirgotājiem tika noteikts maksimālais uzcenojums, ko mazumtirgotājs drīkst piemērot. „Lielvārds” to skaidro ar centieniem izvairīties no pārmērīga uzcenojuma.Vadoties no veselā saprāta, Konkurences padomei vajadzētu novērst negodīgu konkurenci, kas sadārdzina preces un pakalpojumus, no kā cieš patērētājs. Šeit ir noti pretējais – Konkurences padome pieņēmusi lēmumu, kas tieši pretēji - sadārdzina mācību grāmatas un citus mācību līdzekļus, par kuru pasakainajām cenām regulāri un skaļi sūdzas bērnu vecāki, skolotāji un sabiedrība.Ieva Jaunzeme „Dienas Biznesam” bez nevajadzīgas kautrības sevi salīdzina ar „labo laupītāju” Robinu Hudu, kurš, kā zināms, atņēma bagātajiem, lai atdotu nabagajiem. Viltus Robins Huds – Jaunzeme ir rīkojusies gluži pretēji. Baidos pat iedomāties, ko ar viņu izdarītu īstais Huds, kam bija gan loks un bultas, gan pamatīgs sitamais.Vēl viena dīvainība. Citā lietā ir redzams, ka sodu saņēmis arī vēl viens apgāds – „Zvaigzne ABC”, tiesa, par pilnīgi pretēju un patiešām sodāmu pārkāpumu – par vienošanos par minimālo uzcenojumu, lētāk par kuru grāmatas nedrīkst pārdot. Taču gan „Zvaigznei ABC”, gan „Lielvārdam”, vienādi aprēķināts sods – 0,4 procenti no pēdējā finanšu gada apgrozījuma. To nu spēj tikai īsts Birokrāts (ar lielo burtu).Protams, gan jau juristi spēs izskaidrot, kāpēc viss iepriekš aprakstītais ir lemts tieši tā, un uz kura panta kura punkta kura apakšpunkta balstās lēmumi. Taču stāsts jau nav par birokrāta alibi, bet par to, vai augsts ierēdnis un viņas vadītā iestāde spēj rīkoties arī saskaņā ar veselo saprātu. Citēsim to pašu „Dienas Biznesu”, kas atstāsta Jaunzemes nostāju: „Konkurences padomes vadītājam ir ... jābūt neatkarīgam, lai pieņemtu abām pusēm neitrālus lēmumus, kas ir labvēlīgi patērētājiem”. Tiešām – patērētājiem?