IeVP iesniegusi Tieslietu ministrijai informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju ieslodzījuma vietās saistībā ar nepietiekamo finansējumu šogad.
2009. gadā IeVP saskaņā ar valsts budžetu noteikts aptuveni 27 miljonu latu finansējums. Salīdzinājumā ar pērno gadu tas samazināts par 24% jeb deviņiem miljoniem latu, līdz ar to piešķirtie resursi neļauj nodrošināt ieslodzījuma vietu darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā grozījumus Krimināllikumā, pieaugošo bezdarbu un sarežģītos ekonomiskos apstākļus, kādos nonāk aizvien vairāk cilvēku, sākot ar pērnā gada septembri, ieslodzījuma vietās sācis palielināties ieslodzīto skaits. Oktobrī bija 153 ieslodzītie, novembrī - 165 ieslodzītie, un decembrī ieslodzīto skaits palielinājās vēl par 100 cilvēkiem. 16. februārī cietumos jau atradās 6925 ieslodzītie.
Ieslodzījuma vietu pārvalde norāda, ka jau tā uzdotā taupības režīma apstākļos ir samazināts finansējums daudzām lietām - samazinātas vairākas piemaksas un pabalsti cietuma personālam, samazināts elektrības un ūdens patēriņš, pazemināts apkures temperatūras režīms ieslodzītajiem un veikti citi pasākumi.
Šajos apstākļos un pieejamā finansējuma ietvaros ieslodzījuma vietas var nodrošināt atlīdzības izmaksu cietuma amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbiniekiem šogad tikai desmit mēnešu.
Ņemot vērā finansējuma samazinājumu apstākļos, kad pieaug ieslodzīto skaits, palielinās cenas un tarifi precēm un pakalpojumiem, 2009. gadā ieslodzījuma vietas nevarēs garantēt ieslodzīto personu sadzīves un materiālo nodrošinājumu, adekvātu veselības aprūpi Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, kā arī segt kārtējos izdevumus pilnā apjomā.
Tikmēr parādi piegādātājiem sasnieguši vairākus simtus tūkstošus latu.
Ņemot vērā minēto, ieslodzījuma vietām kritiskās situācijas novēršanai papildus nepieciešami 4,4 miljoni latu, no tiem Ministru kabineta atļauja izmantot finanšu nodrošinājuma rezerves fonda līdzekļus trīs miljonu latu apmērā un papildu finansējums preču un pakalpojumu apmaksai 1,4 miljonu latu apmērā.
Ja prasītie līdzekļi netiek piešķirti, situācija cietumos ir neprognozējama, taču IeVP ieskicē vairākus drūmus riskus, ja nauda netiek piešķirta. Jau no aprīļa būs jāsamazina simtiem štata vietu, kas praktiski nozīmējot, ka jālikvidē trīs cietumi.
Personāla skaita samazināšana ļoti būtiski pasliktinās iespēju nodrošināt attiecīgo cietumu apsardzi un ieslodzīto uzraudzību, jo ieslodzīto vidējais skaits uz vienu ieslodzījuma vietu darbinieku būtiski palielināsies, līdz ar to netiks pietiekami kontrolēta ieslodzīto saskarsme, kas apdraudēs galvenokārt paša personāla drošību, medicīnisko aprūpi, ieslodzīto sadzīves un materiālo vajadzību nodrošināšanu, garīgo aprūpi, apmācību, sociālo rehabilitāciju.
Apsardzes un uzraudzības funkciju pavājināšanās dēļ ieslodzījuma vietas kļūst bīstamas sabiedrībai, jo radīsies grūtības bēgšanas gadījumu novēršanai, pieaugs ieslodzīto kontaktēšanās iespējas ar noziedzīgajiem grupējumiem, pieaugs korupcijas riski, personālam samazināsies iespēja novērst un atklāt noziedzīgos nodarījumus.
Ja ieslodzījuma vietas nespēs norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem ar piegādātājiem, tiks atvienota elektrība, apkure un ūdens. Nebūs iespējams apdrošināt darbiniekus, kas gandrīz ik dienu nonāk saskarsmē ar inficētiem notiesātajiem.
Atlīdzības samazinājums ieslodzījuma vietās rosinās korupcijas pieaugumu, kas ietekmēs aizliegto priekšmetu nonākšanu cietumos. Šogad janvārī tika aizturēti jau trīs cietumu darbinieki, bet pērn visa gada laikā aizturēti četri darbinieki.
Ieslodzījuma vietas, ilgstoši nesaņemot pietiekamu finansējumu, nevar pilnībā izpildīt starptautiskās saistības. Pasliktināsies arī ieslodzīto uzturēšanās apstākļi, kas var izraisīt ieslodzīto un viņu piederīgo protesta akcijas, kuras apdraudēs valsts iekšējo drošību.
Mazgāšanas līdzekļu un higiēnas preču nepietiekama iegāde ieslodzītajiem var izraisīt dizentērijas un hepatīta epidēmijas, kas būtiski var iespaidot arī vispārējo Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli.
"Jāizsludina ieslodzīto amnestija, un problēmas atrisināsies," drūmajā situācijā mazliet pajoko IeVP priekšnieks Visvaldis Puķīte, aģentūrai BNS komentējot iesniegto ziņojumu.
Jaunajai valdībai rekomendācijas, kā rīkoties, Puķīte negrasās dot un saprot, ka krīze skārusi daudzas jomas, taču uzsver, ka valsts iekšējai drošībai ir jābūt prioritātei un nepieciešamais finansējums ir jāatrod, neskatoties uz lielajiem kredītiem, ko valsts uzņēmusies.
Ja salīdzina ar citām tiesībsargājošajām iestādēm, tad cietumu pārvalde ir strupceļā, jo visi ieslodzītie taču atrodas uz vietas un viņu uzturēšanās cietumā saskaņā ar likumu ir jānodrošina. "Ja citi likumsargi, piemēram, zagli šodien nenoķēra, tad noziedznieku var noķert pēc mēneša, bet cietumiem ir katru dienu jānodarbojas ar ieslodzītajiem."
Visas jau iepriekš minētās cietuma problēmas papildina arī bezdarbs iekšpus cietuma mūriem. Ja vēl nesen 25% ieslodzīto bija nodarbināti un tādā veidā vismaz piedalījās resocializācijā, tad tagad nodarbināto skaits ir vien 15%. IeVP priekšnieks saprot, ka bezdarbs Latvijā pieaug, taču uzņēmējiem ir priekšnoteikumi, lai nodarbinātu ieslodzītos, kas ir lēts darbaspēks, un aicina uzņēmējus šādu iespēju izmantot.