Kad kļuvis par Valsts prezidentu Valdis Zatlers sāka apbraukāt Latvijas
laukus, eksperti sprieda — kas cits gan atliek prezidentam, kura stiprā
puse nav un varbūt nekad arī nebūs ārpolitika. V.Zatlers gada laikā
centies pierādīt pretējo, lai arī viņam nebūtu viegli līdzināties savai
priekšgājējai Vairai Vīķei– Freibergai viņas labo vairāku valodu
zināšanu dēļ, oratores spēju un citu kvalitāšu ziņā. Tomēr izskan, ka
V.Zatlers, kurš arī pārvalda valodas, veiksmīgi un ieinteresēti
veidojot cilvēciskos kontaktus ar ārvalstu kolēģiem, ir jau pamanīts un
iejuties šajā vidē.
Viens gads ir pārāk īss laiks, lai izveidotos personīgo sakaru loks, un
tāpēc vēl nevar vērtēt amatpersonas ieguldījumu ārpolitikā, jo tas
lielā mērā ir saistīts ar privātajām attiecībām starptautiskajā
politikā, uzskata bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks. Viņš gribot
novēlēt Valsts prezidentam ieņemt aktīvāku pozīciju ES jautājumos, "lai
jebkurā iniciatīvā Latvija būtu tuvāk ES kodolam". Taču ekspertu
vērtējumi par V.Zatlera darbību ārpolitikā ir labāki, nekā to varēja
iztēloties pērnvasar. "Valdis Zatlers ir pārspējis prognozes par viņa
ārpolitisko jaudu. Viņš skaidri uztur ārpolitikas atlantisko prioritāti
un redz ASV kā ciešāko stratēģisko sabiedroto. To pierāda prezidenta
ļoti dzirdami paustais atbalsts Ukrainas un Gruzijas dalībai NATO,
Austrumeiropas enerģētiskās drošības projektiem, iesaistīšanās
Afganistānas misijas atbalstā, protams, arī vizīte ASV un nostāja SAB
vadītāja izvēlē," saka politologs Pēteris Viņķelis.
Salīdzinot punktu, kādā V.Zatlers bija pirms gada un kur viņš ir tagad,
tad no šāda aspekta raugoties, prezidents ir veiksminieks, uzskata
ārpolitikas eksperts Aivis Ronis. Viņaprāt, V.Zatlers godprātīgi ticis
galā ar amata uzliktajiem pienākumiem ārpolitikā. Cita lieta, ka pēc
iestāšanās ES un NATO neesot tik daudz ārpolitisko izaicinājumu, kas
būtu jārisina prezidenta līmenī — vairāk ir izpildvaras un parlamenta
jautājumu.
Baltiešu draudzība
Par vienu no veiksmēm V.Zatlers uzskata to, ka izdevies pildīt solīto par Baltijas valstu vienotību. Maijā Rīgā tikās četru valstu prezidenti, pie V.Zatlera ieradās Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un viņu Polijas kolēģis Lehs Kačiņskis, kuri pēc tam vienā lidmašīnā devās uz enerģētikas sammitu Kijevā. Pirms tam V.Zatlers viesojās T.H.Ilvesa lauku mājā, kur iestādījis koku, kas arī esot apliecinājums abu labajām attiecībām. A.Pabriks uzskata, ka šīs attiecības var skaidrot arī tā — salīdzinot ar prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, kaimiņvalstu kolēģi V.Zatleru neuztver kā konkurentu. Taču svarīgākais esot ne tas, cik vienoti ir prezidenti, bet — "cik vienota ir Baltijas valstu politika, un šī vienotība vēl pieklibo", domā A.Pabriks. Dažuprāt, vēl arī neesot bijis tādu krīzes situāciju, lai varētu testēt Baltijas vienotību. "Par V.Zatleru kā pamanāmu reģiona līderi varēs runāt tad, ja viņš, piemēram, aktīvi iesaistīsies Polijas un Zviedrijas lobētās Austrumu iniciatīvas izveidē. Tāpat būtu daudz skaidrāk jāpasaka, kāda ir mūsu nostāja sāpīgajos enerģētikas jautājumos, gāzes staciju projektus, jaunceļamo AES un gāzes vadu Nord Stream ieskaitot," blogā diena.lv norāda Dienas korespondente Briselē Gunta Sloga.
Četrpusējās tikšanās laikā pieņēma deklarāciju, kurā izteikts atbalsts Gruzijas teritoriālajai integritātei un suverenitātei starptautiski atzīto robežu ietvaros un aicinājums Krievijai "respektēt savas starptautiskās saistības un izvairīties spert soļus, kas izraisītu stāvokļa destabilizāciju Gruzijā un reģiona valstīs". Bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) darbība, dažuprāt, bija orientēta uz pragmatiskām attiecībām ar Krieviju, savukārt prezidenta īstenotā ārpolitika radot citu iespaidu. Lūgts to komentēt, P.Viņķelis sacīja: "Ārpolitiskajās niansēs, kurās konkurē lielā biznesa ar Krieviju intereses un drošības un demokrātijas jautājumi, Zatlers par prioritāti tomēr lielākoties ir izvēlējies drošību un demokrātiju. Interesanti, ka oficiālo Maskavu Zatlera nostāja, šķiet, pārāk neuztrauc. Viņš īsteno Ārlietu ministrijas ārpolitiku, bet valdība un citas ministrijas — ne tuvu ne vienmēr."
Izrāda cieņu Latvijai
Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase kā prezidenta sasniegumu iepriekš Dienai minēja tikšanos ar ASV prezidentu Džordžu Bušu V.Zatlera darba vizītē ASV, kas galvenokārt notikusi, pateicoties V.Zatlera stingrajai nostājai Ukrainas un Gruzijas jautājumā NATO sammita laikā Bukarestē. "Tā bija pamanāma un simpātiska arī Bušam, un tikšanās bija veids, kā izrādīt cieņu Latvijai un Valdim Zatleram," piekrīt A.Ronis, vienlaikus norādot, ka abu prezidentu tikšanos var saistīt arī ar Dž.Buša īpašo attieksmi pret Latviju un atmiņām par braucieniem uz mūsu valsti.
"Bukarestē viņš lika sevi pamanīt ar frāzi: "Nav plāna, nav rīcības," pauzdams stingru atbalstu rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanai Gruzijai un Ukrainai. Par leģendu kļuvis stāsts, kā viņš sammitā saniknoja bijušo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Taču tas arī viss. Pēcāk nav sekojis konsekvents darbs Gruzijas, Ukrainas, Moldovas un citu šī reģiona valstu atbalstīšanai. Tieši tā ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Tādēļ, maigi sakot, dīvaini ir dzirdēt no prezidenta mutes vizītes laikā ASV teiktus vārdus, ka Moldova "nav gatava būt neatkarīga"," diena.lv norāda G.Sloga. A.Ronis apgalvo, ka tāda veida izteikumi "gadījušies katram prezidentam". Viņaprāt, V.Zatlers izdzīvojot to brīdi, "kad ir jāsamēro personiskā cilvēciskā pārliecība par starptautiskiem politiskiem jautājumiem ar apziņu un pienākumu, ka prezidents pārstāv valsts intereses"