Taču TP un ZZS pretrunas, kas īpaši uzskatāmas ir jautājumā par novadu reformas pabeigšanu, liecina — var pienākt laiks, kad valdību kopā saturēs tikai brīnums. I.Godmanis ar maksimālo uzmanību ir nodevies ekonomiskās un finanšu situācijas jautājumu risināšanai, atstājot novārtā partneru savstarpējās attiecības, un varbūt nav pat ievērojis spriedzi starp ZZS un TP. To var skaidrot arī ar pašvaldību vēlēšanām, kurās abas vietējā varā ietekmīgākās partijas būs nopietnākās sāncenses. Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis apstiprināja, ka stabilizācijas plāns būs valdības pastāvēšanas jautājums un tā sagatavošana būs "valdības kopīga, pilnīgi atklāta un caurspīdīga rīcība". Premjers arī neapšaubot administratīvi teritoriālās reformas nozīmību. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis vēlas, lai premjers nodrošinātu visu koalīcijas partiju atbalstu novadu reformas pabeigšanai. Ja ZZS balsos pret to, turpmākā valdības pastāvēšana vairs būšot atkarīga tikai no visu labās gribas, jo koalīcijas vienošanās vairs nebūšot saistoša. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atgādināja, ka ZZS esot atbalstījusi ar reformu saistītos likumus, bet neatkāpsies no deklarētā, ka pašvaldības nevar iekļaut novados pret to gribu. Lūgts raksturot ZZS un TP attiecības, A.Brigmanis ironizēja, ka TP ir godprātīgs politiskais spēks, kas nekad nevienu neesot nodevis. ZZS un TP savstarpējā attieksme izpaužas pat pavisam mazās epizodēs, piemēram, TP pārstāvju priekā, kad mediji nopublicē ziņu par ZZS izšķiršanos dzert kafiju kopā ar Aivaru Lembergu, nevis I.Godmani kā tas bija dienā, kad premjers vairākkārt pārcēla koalīcijas sēdi. "Godmaņa valdība savas iespējas nav izsmēlusi, mēs to atbalstīsim," apgalvoja A.Brigmanis. Viņa kolēģis Saeimas priekšsēdis Gundars Daudze, kuram kā partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvim nav tik kategoriski noraidoša attieksme pret novadu reformu, neredz pamatu runāt par valdības nestabilitāti. Tā strādājot "ekstrēmā režīmā", un esot nepieciešams ekonomikas stabilizācijas plāns, lai saņemtu finansiālo palīdzību, taču parlaments vēlas redzēt valdības piedāvājumu un to vērtēt. Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa aicināja atjaunot sabiedrības uzticību varai, veidojot nacionālā izlīguma valdību, kuru vadītu profesionāls cilvēks, kam "valsts intereses ir svarīgākas par jebkurām citām interesēm". Kā piemēru viņa minēja Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. G.Daudze opozīcijas kolēģes runu novērtēja kā nekonstruktīvu un sacīja: "Ja grib ar kādu draudzēties, tad nevajag kritizēt, bet parādīt savu redzējumu." M.Kučinskim S.Āboltiņas teiktais šķitis vērā ņemams, un, viņaprāt, neiesaistot opozīciju diskusijā par stabilizācijas plānu, to būs grūti apstiprināt. "Ir vajadzīga visu spēku konsolidācija, šis varētu būt profesionāļu laiks, kas liek arī uz katra ministra atdevi skatīties ļoti uzmanīgi," teica M.Kučinskis.
Partijas stabilizācijas plānu vērtēšot, bet valdību negāzīšot
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš nedēļas laikā sola dabūt gatavu ekonomiskās situācijas stabilizācijas plānu, ir draudējis, ka valdība beigs pastāvēt, ja Saeima plānu neatbalstīs. Tautas partija (TP) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS )apgalvo, ka ekonomikas stabilizācijas programma, kas nepieciešama, lai vienotos par aizdevumu saņemšanu no Starptautiskā Valūtas fonda, ir pārāk nopietns jautājums, lai to izmantotu nestabilitātes radīšanai, un tā sagatavošanā jāiesaistās visiem ministriem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.