Partiju sistēmu Latvijā pozitīvi vērtē tikai 2,7%
Aptauja parāda sabiedrības vilšanos politiķos, kuri kā partiju sistēmas produkts netiek galā ar šo problēmu, kas tiek dēvēta par dižķibeli, uzskata SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Viņaprāt, sabiedrības vilšanās bija gaidāma, ja partijas savu enerģiju tērē savstarpējos ķīviņos, nevis lai risinātu problēmu. Aptaujā 18,3% atbildējuši, ka partiju sistēma nav ne laba, ne slikta, bet 4,7% aptaujāto bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.
"Taču nevar arī vienkāršoti visu norakstīt uz vienu oligarhu vai dažām partijām. Vaina ir visos līmeņos — arī sabiedrībā, medijos," uzskata A.Kaktiņš. Viņš pieļauj, ka pašreizējā politiskajā sistēmā varbūt arī ir kādas nepilnības, ja kopš tās izveidošanas deviņdesmito gadu sākumā jau piecas reizes ir vēlēta Saeima, bet "neizskatās, ka būtu vērojams progress". Piesakot aptauju par apmierinātību ar politisko sistēmu Latvijā, sabiedrības domas pētījumu firma norādījusi, ka ir dažādi viedokļi — vieni uzskata, ka sistēma sevi izsmēlusi un šajā jomā ir nepieciešamas reformas, bet citi uzskata, ka sistēma ir laba un pilnībā atbilst modernas demokrātiskas valsts prasībām, bet krīzes cēlonis jāmeklē citos iemeslos, piemēram, konkrētu politiķu nekompetencē.
Parlamenta Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece drīzumā varētu kļūt arī par Saeimas lielākās — Tautas — partijas frakcijas vadītāju, bet tieši šī partija pēdējos gados ir ievērojami zaudējusi popularitāti. Lūgta komentēt aptaujas rezultātus, V.Muižniece atzīst, ka valdībai un parlamentam nav izdevies nodrošināt "veselīgu dialogu ar sabiedrību".
Viņasprāt, cilvēku vilšanās partijās būtu daudz mazāka, ja tām būtu līderi ar skaidru redzējumu un ja būtu skaidrs nākotnes vīzijas piedāvājums. "Ja sistēmu piepilda ar kvalitatīvu saturu, tad mēs to varam mainīt," uzskata V.Muižniece. Viņa norādīja arī uz politiskās kultūras trūkumu.
Politiķe uzskata, ka demokrātijas kvalitāte ir atkarīga no pilsoņu atbildības izjūtas — vai viņi "paņem rokās plakātu un mēslu dakšas vai saprot, ka vajadzētu iesaistīties partijā, kas atbilst viņa politiskajiem uzskatiem". Partiju sistēma dodot iespēju atrast saviem uzskatiem atbilstošus domubiedrus — šīs iespējas nenovērtēšanu Vineta Muižniece saista arī ar īso demokrātijas pieredzi.
Savukārt sociologs uzskata, ka dzīve demokrātiskā valstī ir bijusi pietiekami ilga, lai šo pieredzi uzkrātu. A.Kaktiņš aicināja pievērst uzmanību vēl vienas aptaujas rezultātam. Tajā bija jāatbild uz jautājumu, cik lielā mērā piekrītat viedoklim, ka, ja nevar citādi, tad, lai panāktu pārmaiņas Latvijas politiskajā sistēmā, ir pieņemamas arī vardarbīgas protesta akcijas. Tam pilnībā vai drīzāk piekrituši 45,3%.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.