Kā norāda ministrija, apstākļi, kas no klimata viedokļa apdraud sabiedrības veselību Eiropā saistīti ar aukstuma periods samazināšanos, pastāvot iespējai periodiskiem ekstremāliem aukstuma brīžiem, tāpat palielinās karstuma periods un karstuma viļņu iespējamība. Saistībā ar klimata pārmaiņām palielinās arī katastrofālu nokrišņu un citu dabas katastrofu īpatsvars un iespēja ekstremālām ūdens līmeņa svārstībām (plūdu risks).
Ziemeļeiropā klimatam kļūstot mitrākam palielinās elpošanas orgānu slimību skaits. Bez tam augstākas temperatūras veicina baktēriju attīstību pārtikā un vidē, kā arī infekciju slimību pārnēsājošo kukaiņu izplatību. Tādēļ veselības sistēmām riska zonās ir jāpastiprina aizsardzības pasākumi: vakcinācija, slimību pārnēsātāju uzraudzība un kontrole, ātra slimību diagnostika. Kļūstot intensīvākai saules radiācijai, palielinās risks saslimstībai ar ādas vēzi, norāda VM.
VM norāda, ka dot ieguldījumu savas veselības aizsardzībā, paralēli palīdzot arī videi ir ļoti vienkārši. Ministrija iesaka – pievērsieties kustīgam dzīvesveidam, mazāk izmantojiet personīgo auto, vairāk uzturā lietojiet svaigus, dabīgi audzētus produktus, mazāk lietojiet gaļu, samaziniet ikdienā lietojamo ķīmisko produktu apjomu, rūpējieties par savu aizsardzību pret infekcijas slimībām, ievērojot personīgo higiēnu un vakcinējieties, kā arī nepakļaujiet sevi pārmērīgai saules ietekmei.