Pastāvēs, kas pārvērtīsies

zupai zinama taisniba, ka paradas vardi, kas dublee latviskos. Bet valodaa, pirmkart, absoluti sinonimi nepastav ilgi, tiem rodas nozimju nianses. Otrkart, sie vardi ievieshas, nevis tiek ieviesti.... Neviens jau speciali ar to nenodarbojas, ja nu vienigi Skujinas kundze, bet vinas garadarbi parasti, lai gan latviskaaki, toties daudztrakaaki...

Prātīgs vārds. Paldies!

Lai Veisbergam veicas! Gandrīz pilnībā piekrītu rakstītajam!

Ja latviesi turpinas skaldit matus par "ch" vai "h" vai miksto r vai par eiro vai eiram, tad tiesam ir skaidrs, ka si valoda atri vien izmirs ... ūja, ūja. Es tik ātri mūsu valodu nenorakstītu. Patiesās problēmas ir citviet, bet tās tikai satrauks tos latviešus, kas negrib kļūt par latslāviem. Ir ļoti daudz vārdu un izteicienu, kas nāk no krieviem un padomijas ... un ir ļoti labas un dzīvas latviešu valodas formas, kas tās var aizstāt. Interesantā kārtā lielai daļai latviešu pierastākas un mīļākas tomēr ir krieviskās formas (vai arī tizlas angļu valodas formas - sk. mūsdienu latviešu valodas terminoloģiju). Un daudziem ir attieksme, "ja nu es tā runāju un rakstu, tad viss ir kārtībā". Ja cilvēki grib runāt un rakstīt rusobaltu pidžinu, tad tik uz priekšu! Latvija nav Francija un latviesu valoda nav francu vai jebkura cita no pasaules dizvalodam. Dižvalodas? Juliettei laikam mazvērtības komplekss piemeties. Latvija un latviešu valoda ir pietiekami "dižas", lai par tām rūpētos vairāk nekā līdz šim.

Dažās vietās taisnība, bet ... To, ka cilvēks "divpusējs" vietā saka "bilaterāls", "dažādot" vietā saka "diversificēt", "palīdzības" vietā "asistence", "īstenošanas" vietā "implementācija", utt. neliecina par valodas attīstību, bet par reālu degradāciju, ko nevajag noliegt. Jaunajiem vārdiem neparādās jauna nozīme vai nianse. Vienkārši daži latviešu vārda vietā lieto angļu, un vecais vārds pazūd. Iemesls ir tāds, ka tā saucamajam latvietim, kas implementē un diversificē, diemžēl ir pliekans vārdu krājums dzimtajā valodā. Mēs taču tādus kropļus negribam uzdot par normu? Vai mums visiem būtu jānolaižas līdz valodas invalīdu līmenim, vai tomēr būtu jēdzīgāk augt visiem kopā? Jauni vārdi ir jāievieš tikai tad, ja valodā trūkst vārda, lai apzīmētu konkrētu parādību. Ja vārds ir, iemācies un lieto nevis implementē!

superraksts. Dienaa vispaar vajadzeetu vairaak taadu rakstu, citaadi krikumi un bildes vien palikushi.. un protams rekinu kartoshana ar ienaidniekiem.

vai Jums nešķiet jocīgi, ka laikraksta Diena korespondenti un žurnālisti savos rakstos vārdu "celtnis", "torņaceltnis", "autoceltnis", "ostas celtnis" utm. vietā konsekventi lieto "krāns", "autokrāns", ostas krāns" utm?

"Prasmes" daudzskaitlī jau nu gan nav nekāds jaunums - par "prasmēm un iemaņām" mācījāmies Filoloģijas fakultātē pedagoģijas kursā ap to pašu laiku, kad Veisbergs, iespējams, to pašu apguva svešvalodniekos.

valoda ir dabiska paradiba un, man skiet ka valodu kopj rakstnieki un katrs runaataajs (ja ir shada interese), bet valodniekiem drizak ir metereologu vai astronomu lidziiba - verot, atspogulot, prognozeet. negaidam tacu no metereologa, lai tas izveidotu pareizu laiku. Turklaat to kopeeju idejas, kaa rakstaa labi paraadijis autors, ir gauzhaam pesimistiskas un atpakalraapuliigas.

Mūsdienu valodnieki ir kā "dabas vērotāji". Dārzs ir nolaists, viņi sēž dārza malā un vēro, kā nezāles pārņem visu dārzu. Un stāsta par "dārza brīnumaino attīstību". Īstie valodnieki kopj "dārzu", rāvē "nezāles" ārā, veido dārzu skaistāku un pilnīgāku.

Par divskanja uo un plataa ee rakstiibu Endzeliinam bija taisniiba, bet par tiem burtiem t.s. endzeliinisti neciinaas, liekulji taadi.

Priecē, ka valodas komisijai tik saprātīgs priekšsēdētājs. Es vienmēr no šausmām sastingstu, kad valodnieki apspriež tā mīkstā R ieviešanas nepieciešamību. Nu neiemācīšos es to skaņu lietot nekad !

Jā, aplausi Veinbergam šeit pienākas ne pa jokam, jo aizskāris tādu kā tabu tēmu, turklāt ļoti trāpīgi. (Arī mazas rezerves durtiņas par "analfabētiem" atstājis. :) ) Skaidrs ir viens - pašreizējā pūristiskā pozīcija ir neproduktīva un kaitē... pat valodas konservācijai! Pūristu gandrīz pilnīgā atrautība no valodas reālijām tikai veicina angļu valodas nekontrolētu nostiprināšanos jauno tehnoloģiju terminoloģijā un krievu valodas palikšanu "klasiskajās" tehnoloģijās. Ja nav saskares punktu, tad katrs vienkārši dzīvo savā pasaulē, un arī pūristu potenciāli produktīvais pienesums nesasniedz lietotājus. Ir pilnīgi bezjēdzīgi cīnīties, piemēram, pret "kronšteinu", smīdinot un kaitinot tehniķus ar "balsteni". Vairāk var panākt, virzoties no preskriptīvās (regulējošās) terminoloģijas uz deskriptīvo (aprakstošo). Piemēram, celtņa izlici sen vairs neviens celtnieks neatpazīst citādi kā "strēli" (krievu aizguvums); tad visās (!) vārdnīcās būtu iekļaujami abi šie termini, citādi pilnībā pazudīs ne jau "strēle", bet gan "izlice". "Izlice" jau sāk parādīties "aizsniedzamības" nozīmē - tātad oriģinālnozīmi vienkārši vairs nezina. Lūk, rezultāts aklai preskriptīvās terminoloģijas hegemonijai. Kā tehniskais tulkotājs regulāri saskaros ar šīm problēmām - neiespējamību apvienot mērķauditorijai viegli uztveramu valodu ar prasībām, kādas izvirza redaktori no karojošo pūristu nometnes (ir arī normālie!). Tā kašķīgu vecmeitu poza ir traģikomiska tieši ar savu matu skaldīšanu. Ir daudzas nu jau tradicionālas un gluži nekaitīgas frāzes un termini, piemēram, "pielietojums", bet pasaulei, lūk, gals būs klāt, ne nesaīsinās uz "lietojums", jo bez tā "pie-" varot iztikt. Jau sen izjūtu šādas akadēmiskās diskusijas deficītu, jo nav ir ļoti grūti oponēt kolēģiem-formālistiem, ja nav pietiekami autoritatīvas "aizmugures". Un vēl... nost ar "zilzeķēm! :D

Nav ko tos koservatorus, Endzeliina pieluudzeejus bargi kritizeet. Vinji ir pat ljoti vajadziigi, jo bremzee paaraaku valjiibu. Bez vinjiem mees kristu otraa galeejiibaa. Vaacieshi no taa ljoti ciesh un, liekas, pat nepaardziivo. Vinji pat TV valodaa biljetes sauc par ticket, darbu par job un taadaa daraa. Vinjie anglju vaardus burtiski eed pusdienas, vakarinjaas un uzdzer uz pohaam.

" Taapat ka anglu valoda njem ko vien var un ar to top stipraka." Divās vietās stipri apšaubāms pieņēmums. Ka ņem (aizgūst) no visām valodām, un ka ar to tikai iegūst. Amerikāņu angļu valodā ir redzams pretējais - no spāņu sadzīviskās valodas aizgūtie vārdi to drīzāk padara par nekādu. Kaut vai tikai izrunas īpatnību dēļ.