Viedokļu sadursmi rada FM izstrādātie grozījumi likumā par IIN, kuri paredz ar jauno gadu neapliekamo minimumu palielināt no 80 līdz 90 latiem un IIN atvieglojumu par apgādniekiem — no 56 līdz 63 latiem. Palielinot atvieglojumus, iedzīvotājiem būs jāmaksā mazāks ienākuma nodoklis, kas pašvaldībām, pēc LSP aplēsēm, nozīmē par 2% mazākus ieņēmumus budžetā, proti, 920 miljonus latu.
Patlaban 80% šīs naudas aiziet pašvaldību budžetā, pārējais — valsts kasē. Lai segtu nodokļu politikas izmaiņu radīto 2% iztrūkumu, LPS piedāvā pārdalīt IIN naudu, pašvaldībām atstājot 82%. FM pārstāvis Igors Ivanovs skaidro, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā šādai rīcībai nebūtu pozitīva efekta, jo "nodokļa pārdale par labu pašvaldībām nozīmētu mazākus ienākumus valsts budžetā, valsts riskē ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos".
Pašvaldību ieņēmumi no IIN patlaban par pāris procentiem pārsniedz plānotos. "Ļoti piesardzīgi plānojām jau šī gada budžetu, tādēļ visi projekti rit uz priekšu," skaidro Kuldīgas domes finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Antra Laumane, piebilstot, ka būvniecības projektiem, par kuriem dome jau norēķinājās, būvnieki izraudzīti konkursos pirms gada, tādēļ inflācija skāra nevis pašvaldības budžetu, bet celtnieku maciņu.