Līdz šim ĢMO aprites likums paredzēja, ka aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus Latvijā var noteikt tikai ar Ministru kabineta lēmumu, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ka konkrētais ĢMO ir kaitīgs videi, cilvēka veselībai vai var radīt zaudējumus Latvijas ekonomikai. Tādu zinātnisku pierādījumu iegūšanai ir nepieciešami gan lieli finansu līdzekļi, gan laiks, kuru Latvijā nav. Tādēļ Vides ministrs uzskatīja par nepieciešamu iestrādāt ĢMO aprites likumā vienkāršāku Likuma grozījumi dod iespēju pašvaldībām pašām vienoties ar iedzīvotājiem un veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO. "Tādējādi tiek radīti drošāki apstākļi un pavērtas plašākas iespējas vietējiem lauksaimniekiem nodarboties ar bioloģisko vai tradicionālo lauksaimniecību," uzskata nozares ministrs Raimonds Vējonis.
Šodien pieņemtajos likuma grozījumos ir paredzētas tiesības pašvaldībām pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās.
Par ĢMO aizlieguma noteikšanu, ievērojot likumā noteikto procedūru, pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi. Tādu aizliegumu jānosaka vismaz uz 5 gadiem.
Būtiska ir likumā ietvertā prasība, ka kompetentās institūcijas (PVD un Valsts augu aizsardzības dienests) izveido reģistru, kurā obligāti jāreģistrējas tiem, kas Latvijā vēlas audzēt ĢMO. Likuma grozījums precizē, ka reģistriem ir jābūt publiski pieejamiem.
Likumā iekļauta vēl kāda patērētājiem nozīmīga prasība - pārtikas produktus, kuri satur ĢMO, tirdzniecības vietās pārdošanai būs jānovieto savrup no citiem pārtikas produktiem, lai patērētājiem būtu viegli tos identificēt.