Pašvaldības lūkojas pēc jaunām nodevām

Viņš gan neatklāj to pašvaldību, kura šādu pētījumu ir pasūtījusi, tomēr norāda, ka vislielāko interesi izrāda finansiāli jaudīgākās pašvaldības, kuras arī būtiski izjūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kritumu, ko nespēj kompensēt palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Rīgas mērs Nils Ušakovs laikrakstam gan noliedzis, ka par jaunu nodevu ieviešanu domātu Rīgas pašvaldība.Ārzemēs pašvaldībām ir daudz plašākas iespējas nodevu noteikšanai nekā Latvijā. Vīnē, Briselē un Antverpenē ir tā dēvētā diskotēku nodeva, kuras apmērs var būt fiksēts kā nodeva no katras pārdotās biļetes (0,35 eiro no katras pārdotās biļetes Briselē), fiksēts maksājums par ceturksni (500 – 2000 eiro par klubu Antverpenē). "Latvijas gadījumā būtu iespēja noteikt fiksētu nodevu, piemēram,1000 līdz 2500 latiem gadā līdzīgi kā Luksemburgā vai arī noteikt konkrētu likmi (5 – 10%) no ieejas biļešu cenas kā tas ir Vīnē," tā J.Zelmenis. Vairākās pilsētās ir netradicionālas nodevas, piemēram, nodeva ēkām, kuras bojā pilsētas ainavu. "Tāda ir gan Briselē, gan Antverpenē, gan daudzās citās veco ES dalībvalstu pilsētās, kur nodeva var būt gan fiksēta – Briselē – 500 eiro gadā par tādu ēku, gan likme atkarīga no stāvu skaita, piemēram, Antverpenē 148 eiro par katru stāvu, bet ne mazāk par 740 eiro gadā," skaidro J.Zelmenis. Viņaprāt, šāda nodeva būtu dzīvotspējīga tikai Rīgā.