IIN ir viens no galvenajiem pašvaldību ieņēmumu avotiem, tāpēc katru gadu notiek asas diskusijas par to, cik no iekasētā vajadzētu saņemt valstij, cik vietējām varām. Pašreiz spēkā esošā proporcija nosaka, ka 80% no nodokļu ieņēmumiem paliek pašvaldību rīcībā, bet 20% ir valsts daļa. Tomēr vairāki reģionālo pašvaldību līderi uzsver, ka nākamajā gadā pašvaldību daļai būtu jābūt lielākai. "Mēs varētu saukt daudzas lietas, ko vajadzētu paveikt jau rīt vai šodien, bet ar budžetu, ko mums iezīmēja nākamajiem trim gadiem, mēs to izdarīt nevaram," TV3 norāda Valmieras mērs Inesis Boķis.Paredzams, ka pie esošās proporcijas pašvaldību ieņēmumi saruks arī minimālās algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanas dēļ. Šodien aiz slēgtām durvīm notika pirmās sarunas starp Finanšu ministriju un pašvaldību pārstāvjiem. Pagaidām Finanšu ministrija spēkā esošo proporciju IIN ieņēmumu sadalījumam neplāno mainīt. Kaut konkrētas prasības valdībai vēl nav izvirzītas, pašvaldības norāda, ka būtu jādiskutē par ierobežojumu atcelšanu, kas liedz pašvaldībām brīvi aizņemties naudu, TV3 ziņām norādījis LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.Tāpat LPS vēlas panākt, ka pašvaldību rīcībā paliek 85% no IIN un visi nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi.
Pašvaldības prasa lielāku daļu no IIN un iespēju brīvi aizņemties naudu
Reģionālie līderi, tāpat kā pērn, vēlas līdz 85% palielināt to daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), ko saņem pašvaldības. Tāpat vietējās varas cer audzēt savus ienākumus no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī aicina atcelt aizliegumu brīvi aizņemties naudu, vēsta TV3 ziņas.Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji jau iepriekš valdībai pārmetuši necaurspīdīgu valsts budžeta veidošanas procesu, norādot, ka vēlas saņemt vairāk informācijas par nodokļu ieņēmumu prognozēm nākamajam gadam, lai varētu izvirzīt savus priekšlikumus pašvaldību ieņēmumu palielināšanai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.