Šādu pārliecību aģentūrai LETA pauda bijušie nozares ministri, kas arī bija iesaistīti Administratīvi teritoriālās reformas pirmā posma īstenošanā, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) priekšgājēji Edgars Zalāns un Aigars Štokenbergs aģentūrai LETA atzina, ka ideja par pašvaldību apvienošanu nav noraidāma. Tomēr Štokenbergs pauda pārliecību, ka šī ideja tuvākajos divos gados nebūs īstenojama, jo šovasar ir gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, bet nākamgad rudenī - Saeimas vēlēšanas.
"Es gribu redzēt to pašvaldības deputātu kandidātu, kurš saviem vēlētājiem teiks, ka viņa novads vairs nepastāvēs, ka to iekļaus kādā citā teritorijā. Tā vienkārši nenotiek. Nākamgad ir Saeimas vēlēšanas, kur atkal pozicionēšanās būs tik skarba, ka nav reāli dabūt politisko atbalstu pirms parlamenta vēlēšanām," sacīja Štokenbergs.
Savukārt, pēc Zalāna domām, lai šo ideju īstenotu, ir nepieciešams valdības atbalsts, ko viņš patlaban nesaskata. Kā vēl vienu šķērsli idejas īstenošanai viņš saskata arī lielo pilsētu vadītāju bailes pazaudēt savus krēslus, ja lielās pilsētas tiks apvienotas ar to novadiem.
Kamēr abi kādreizējie ministri saskata arī ieguvumus iedzīvotājiem no pašvaldību skaita mazināšanas, tās apvienojot, kritiski noskaņota par VARAM ideju ir Latvijas Pašvaldību savienība, kas nereti ir opozīcijā ministrijas idejām. Savienības padomnieks Jānis Piešiņš uzskata, ka lielākā problēma būšot pakalpojumu pieejamība, lai gan LPS kā lielākais oponents apgalvo pretējo. "Kā rāda prakse, iedzīvotāji tiek attālināti no pakalpojumiem, viss centrējas. Kā nolikvidēja rajonus, tā no rajoniem aizgāja valsts iestādes. Vai tas ir ieguvums? Neviens nav pārbaudījis, vai pakalpojumi ir kļuvuši kvalitatīvāki," atzina LPS pārstāvis. Tāpat viņš neredz īsti ekonomisko pamatojumu pašvaldību skaita mazināšanai.
Jau ziņots, ka VARAM piedāvā pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, piedāvājot par apvienošanos katrai jaunajai teritoriālajai vienībai arī 100 000 latu, kas būtu kā kompensācija par tiem izdevumiem, kas radušies apvienošanās laikā.
Ministrija ir izveidojusi arī savu redzējumu par to, kādam vajadzētu izskatīties Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam nākotnē - pašreizējo 119 pašvaldību vietā būtu vairs tikai 30. Ir teritoriālās vienības, kur, lai izveidotu vienu pašvaldību, būtu jāapvienojas vairākiem pašreizējiem novadiem, piemēram, sešiem, bet ir teritorijas, kur šo pašvaldību skaits ir mazāks, piemēram, VARAM paredzējusi, ka vienai vadībai ir jābūt Apes un Alūksnes novadam vai Kuldīgas un Alsungas novadam, kā arī Valkas un Strenču novadam. Savukārt apvienošanās nebūs nepieciešama Gulbenes novadā, kas jau iepriekš ir izveidojis vienu pašvaldību, apvienojot mazākās pašvaldības. Tāda pati situācija ir ar Smiltenes novadu un Ventspils novadu.