Pašvaldību vēlēšanas izsludinātas 6.jūnijā

Pašvaldību vēlēšanas notiks 118 vēlēšanu apgabalos jauno 109 novadu un deviņu republikas pilsētu robežās. Deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt novadu un lielo pilsētu vēlēšanu komisijās. Pašvaldībās ar mazāk nekā 5000 iedzīvotājiem sarakstus pieņems arī no vēlētāju apvienībām, bet pārējās pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu tos varēs pieteikt tikai partijas vai to apvienības. Pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiks lietots vēlētāju reģistrs. Tas nozīmē, ka ikviens vēlētājs varēs balsot tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā būs iekļauts atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 90 dienu pirms vēlēšanām. Taču līdz 12.maijam vēlētājiem būs tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni, ko varēs izraudzīties arī vēlēšanu apgabalā, kur vēlētājam pieder nekustamais īpašums. Spiedogs pasē par dalību vēlēšanās netiks likts. CVK priekšsēdis Arnis Cimdars ir nosūtījis vēstuli pašvaldībām, atgādinot, ka līdz 31.janvārim ir jāizveido vēlēšanu komisijas. Tur, kur tas netiks izdarīts, vēlēšanu komisiju iecels CVK. Pirmo reizi visās pašvaldībās būs jāpārvar 5% barjera, kas varētu samazināt politisko sadrumstalotību lielajās pašvaldībās. Tajās tiek pieteikti daudzi saraksti, kā tas bija Jūrmalā, bet lielākā daļa partiju domē pārstāvētas ar vienu vai diviem deputātiem, kas apgrūtina stabila vairākuma koalīcijas izveidi. Tagad lielākā ietekme pašvaldībās ir Tautas partijai un Zaļo un Zemnieku savienībai, starp kurām arī paredzama nopietnākā cīņa. Iepriekšējās vēlēšanās iegūto mandātu skaita ziņā uzvarējušais Jaunais laiks ietekmi vietējā varā ir zaudējis pēc aiziešanas opozīcijā, kad JL vairs nebija iespēja savu mēru vadītajām pašvaldībām piešķirt valsts investīcijas. Vairāki no JL ievēlētie domju priekšsēdētāji pārgāja uz valdības partijām. Tā skaitlisko pārstāvniecību pašvaldībās ir palielinājusi arī LPP/LC. JL zaudēja vairākus savus vietējos līderus arī pēc tam, kad partija sašķēlās un daļa no viņiem pārgāja uz jaundibināto Pilsonisko savienību. *****Ievēlamo deputātu skaits** Novadu domēs ievēl: ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000 — 13 deputātu no 5001 līdz 20 000 — 15 deputātu no 20 001 līdz 50 000 — 17 deputātu vairāk nekā 50 000 — 19 deputātu republikas pilsētās līdz 50 000 — 13 deputātu vairāk nekā 50 000 — 15 deputātu Rīgas domē — 60 deputātu