Pat ja maksājat, banka kredītu var pārdot

Tas ir civiltiesisks darījums, kad parādu cedē kādai citai juridiskai vai fiziskai personai. Parādu cedēšanu izmanto visā pasaulē, taču Latvijā šī prakse ir vienos vārtos par labu bankai. Firma vai persona X, kas nopērk jūsu parādu, diezgan viegli var atrast formālu iemeslu, lai palūgtu jūs samaksāt uzreiz visu parāda summu, vai arī paņemt jūsu dzīvokli. Piemēram, Lielbritānijā hipotekāro kredītu banka drīkst cedēt tikai ar klienta piekrišanu un licenzētam kredīta pircējam. Dienas aptaujātās lielākās bankas gan mierina, ka viss kārtībā. Tās savu klientu kredītus cedējot ļoti reti — pārsvarā gadījumos, ja tie nespēj atmaksāt aizdevumus. Turklāt iepriekš rūpīgi izvērtējot personu vai firmu, kam parāds tiek pārdots. Tas nozīmē, ka klientam jāpaļaujas uz savas bankas godaprātu. Piemēram, ka tā viņa kredītu nepārdos personai ar krimināla rakstura pagātni. Otra iespēja: jau slēdzot līgumu, klientam jāvienojas ar banku, ka tā viņa kredītu nedrīkst pārdot kādam citam bez viņa piekrišanas. Latvijas patērētājs par šo iespēju gan ir maz informēts, atzīst Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) eksperti.Likumdošana vispārīga Pašreiz kredītņēmēja aizstāvībai var traktēt vien Civillikuma pantu, kas nosaka: parāda pārdošana nedrīkst pasliktināt parādnieka stāvokli. Taču šis ir ļoti vispārīgs formulējums. Kāds finansists, kurš vēlējās palikt anonīms, Dienai norādīja: jaunajam kredīta īpašniekam nav grūti atrast kādu formālu iemeslu, lai līgumu grozītu vai lauztu. Tas nozīmē: ja jums bija kredīts dzīvokļa iegādei bankā X, kas to pārdeva firmai Y, negodprātīgs jaunais kredīta īpašnieks, izmantojot formālu ieganstu, var likt jums atmaksāt visu kredīta summu vai arī atņemt ieķīlāto dzīvokli. Latvijā banku sektoru pārrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), taču banku slēgto cesijas līgumu kontrole nav tās kompetence. FKTK pārstāvis Jānis Brazovskis uzskata, ka neesot nepieciešamības, jo visu pietiekami skaidri regulē pašreizējā likumdošana. Papildu kontrole ierobežotu bankas iespēju ātri rīkoties nepieciešamības gadījumos. Piemēram, ja bankai rodas finanšu grūtības, tā var ātri pārdot daļu klientu kredītu, lai uzreiz saņemtu skaidru naudu un glābtu banku. Taču J.Brazovskis nenoliedz, ka pašreizējā likumdošana pieļauj cedēšanas izmantošanu arī negodprātīgiem mērķiem. "Esmu dzirdējis par šādiem gadījumiem, bet tie rodas no negodprātīgas tiesību normu izpratnes. Principā likums ir rakstīts godīgiem cilvēkiem," domā J.Brazovskis.Nav vienotas prakses Ar paļaušanos uz godīgumu vien nepietiek, norāda PTAC juriste Sanita Gertmane. Viņa uzskata, ka jābūt skaidri noteiktam, kādas ir patērētāja tiesības, parādu cedējot, un kādos apstākļos bankas to drīkst darīt. Līdz šim nevienu sūdzību par bankas cedētu kredītu PTAC nav saņēmis, taču centrs pieļauj, ka ekonomikas krīzes apstākļos situācija varētu mainīties. Bijušais FKTK vadītājs Uldis Cērps, kurš patlaban strādā Zviedrijas finanšu sistēmu uzraugošā institūcijā, skaidro: Zviedrijā bankām par parādu cedēšanu jāinformē banku uzraudzības iestāde vien tad, ja tas var būtiski ietekmēt bankas finansiālo stāvokli. Mazāku parādu cedēšana netiekot uzraudzīta. Stingri kritēriji ir Lielbritānijā. Hipotekāro kredītu banka drīkst pārdot tikai tad, ja klients jau sākotnēji tam ir piekritis. Citiem kredītu veidiem (piemēram, patēriņa) sākotnējā līgumā jābūt noteiktam, ka banka to drīkst cedēt. Turklāt cesijas bankas drīkst pārdot tikai firmai vai privātpersonām, kam ir licence šādas darbības veikšanai, Dienu informēja Lielbritānijas ombuda vadošā speciāliste banku un kredītu lietās Dženisa Hingstona. Bez tam šo licenci izsniedz iestāde, kas funkciju ziņā ir līdzīga mūsu FKTK. Latvijā cesiju var iegādāties jebkurš, ja vien māk ar banku sarunāt, lai to pārdod. Aptaujājot lielākās Latvijas bankas, Diena secināja: nav vienotas parādu cedēšanas prakses. Katra banka izstrādājusi savu kārtību. Piemēram, GE Money Bank informācija, cik parādi cedēti pērn un kādēļ, ir konfidenciāla. Swedbank informēja, ka pērn pārdoti pieci individuāli cesiju līgumi un divi īstermiņa produktu portfeļi (par nelielām summām, kredītkartes, EGO kartes utt). Banka uzsver: cedēti tikai tie kredīti, kur klienti nav spējuši izpildīt savas saistības pret banku. SEB bankai individuālās cesijas esot saskaitāmas uz abu roku pirkstiem. ***Skandalozākie gadījumi Ināra Vilkaste pret biznesa partneriem Pērn SEB banka cedēja firmas Azur Real 4,3 miljonu latu aizdevumu firmai Firfield experts. Naudu Azur Real no bankas aizņēmās 2006.gadā, lai būvētu viesu namu Jūrmalā, Kāpu ielā. Projektā iesaistījās bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs, uzņēmēji Maksims Vectels, Boriss Gafts un kāda Irina Fonarjova, kas, pēc pārējo dalībnieku teiktā, pārstāvēja muitnieka Vladimira Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes biznesa intereses. Nauda bankai bija jāatdod 2008.gada martā. SEB banka līgumu nepagarināja un augustā cedēja pirms mēneša reģistrētai firmai Firfield experts. Uzņēmējs B.Gafts publiski paudis uzskatu, ka cesiju patiesībā nopirkusi I.Vilkaste, ar kuru pārējiem biznesa partneriem bija radies konflikts. B.Gafts domā, ka I.Vilkaste cesiju ieguvusi, izmantojot pazīšanos ar SEB bankas viceprezidentu Kazimiru Šļakotu. Vēl pirms kredīta termiņa beigām SEB banka solījusi termiņu pagarināt, bet tad pieprasījusi nokārtot visas saistības. LTV raidījumā De facto K.Šļakota šos apvainojumus nosauca par apmelojošiem. Šķēle pret Lozi 2008.gada novembrī Nordea banka cedēja advokāta Jāņa Lozes parādus Andrim Šķēlem (TP) piederošai firmai TA projekts. J.Loze no Nordea bankas bija aizņēmies naudu, lai Rīgas centrā būvētu jaunu kvartālu. Cesijas brīdī dažādas J.Lozem piederošas firmas bankai bija parādā vairāk nekā 20 miljonus latu. Noprotams, ka J.Lozem bija grūtības atdot bankai parādu, tādēļ tā izšķīrās par kredītu cedēšanu. A.Šķēles uzņēmums TA projekts jau nozīmējis izsoles datumus. Objektu kopējā izsoles sākumcena ir 6,3 miljoni latu, lai gan projekta tirgus vērtība varētu būt ap 50 miljoniem latu.