Pauls Raudseps: Atelpa
Aizgājušajā nedēļā kā fona "mūzika" valdības diskusijām par nepieciešamajiem samazinājumiem 2009.gada budžetā aizvien skaļāk skanēja dažādu medijos bieži citētu cilvēku gluži apokaliptiskās vīzijas par Latvijas nākotni. "Šis ir tas brīdis, kad valsts tiek pārņemta," drūmi vēroja ekonomiste Raita Karnīte. Vēl trakāk rādījās politologam Ivaram Ījabam, kuraprāt, līdz gada beigām Latvija varētu ierindoties vienā kategorijā ar tādām valstīm kā Afganistāna un Sudāna — "ārpus [bagātnieku] geto noķerti augstākās kārtas pārstāvji tiks sēdināti uz mietiem. Lumpenizētie bezpajumtnieki turpretī tiks notīrīti no ielām ar ložmetēju uguns palīdzību, kad pa tām ar kortežu pārvietosies kāda augstāka amatpersona, teiksim, Valsts prezidents." Daudz jau neatpaliek no Jāņa atklāsmes grāmatas, kurā tas, ko mūsdienās sauc par "ekspertu" vai "politologu", bet agrāk dēvēja vienkārši par "pravieti", izteica savu prognozi: "Un es redzēju, kad Viņš atdarīja sesto zīmogu, tad notika liela zemestrīce, saule tapa melna kā saru maiss, viss mēness tapa kā asinis, debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes kokam, stipra vēja kratītam, krīt negatavi augļi. Un debess savēlās kā grāmata, ko satin, un visi kalni un visas salas tika izkustinātas no savām vietām."
Taču ne mūsu ēras pirmajā gadu simtenī, kad Patmas salā Jānis redzēja, kāds izskatīsies pasaules gals, ne 1000.gadā, kad daudzi viduslaiku Eiropā gaidīja drīzu pastarās dienas pienākšanu, ne arī pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad cilvēki baltās drēbēs stāvēja uz Latvijas tiltiem un gaidīja, kad viņus paraus stāvus gaisā, tā pēdējā diena tomēr nav pienākusi. Cilvēki šajā bēdu lejā tāpat ir kūlušies uz priekšu — labāk vai sliktāk. Jādzīvo vien ir.
Bet, ja runa ir par to šaušalīgo budžeta grāmatu, kurā procentu zīmju tulki redz tikai pekles svelošo tumsu, tad mums visiem par mierinājumu ir pienākusi vēsts, ka Rietumos atspīdējis gaismas stars — Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) varētu piekrist 7% budžeta deficītam.
Pēc sarunām ar SVF vadību Vašingtonā finanšu ministrs Einars Repše informēja medijus, ka starptautiskie aizdevēji ir gatavi akceptēt lielāku budžeta deficītu 2009.gadā, nekā vienošanās memorandā paredzēts, ja vien valdība būs gatava veikt kvalitatīvas reformas un samazināt pārmērīgos tēriņus.
Šis Repšes paziņojums saskan ar ziņu piektdienas The Wall Street Journal, kurā SVF Starptautiskās Monetārās un finanšu komitejas — SVF galvenās padomdevēju komitejas — vadītājs Jusefs Butross-Gali saka — "mums ir jānodrošina, lai fonda iesaistīšanās nepadara stāvokli sliktāku". Butross-Gali iezīmē, kāda varētu būt SVF pieeja tādām valstīm kā Latvija: "Ja kāds ir tērējis vairāk naudas, nekā var atļauties, ir vai nu jāsamazina tēriņi, vai jāpalielina ienākumi. Jautājums — kad ir piemērotākais brīdis to darīt? Vai tas jādara laikā, kad visa pasaule piedzīvo ekonomisko lejupslīdi, vai arī var nedaudz pagaidīt un to izdarīt vēlāk?"
Acīmredzot SVF ir secinājis, ka straujā pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanās daudzām valstīm neļaus ātri izkāpt no budžeta deficīta bedres. Pēdējās nedēļās SVF jau ir nācis pretim Ukrainai un Pakistānai, piekrītot nedaudz pārskatīt noslēgtās vienošanās. Acīmredzot attieksmi pret mums varētu mainīt prognozētais ļoti straujais Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums 2009.gadā — pēc paša SVF aprēķiniem, lielākais pasaulē. (Bijām Eiropas Savienības gāzēšanas čempioni izaugsmē un inflācijā, tagad mums paredz pasaules čempionu godu šļūkšanā uz leju.)
SVF nedaudz lielākā iecietība gan nenozīmē, ka varam atslābt, paļaujoties uz svešinieku laipnību. Pat 7% deficīta sasniegšana valdībai nenāk viegli, turklāt ir jāpievērš uzmanība Repšes teiktajam, ka "mums ir jāsagatavo kvalitatīvas reformas, kas nodrošina budžeta deficīta samazinājumu, tikai tad mēs saņemsim turpmāko starptautisko aizdevumu". Arī Butross-Gali uzsver — "ja trūkumi netiek novērsti, sanāk tikai naudas izšķiešana". Tātad bez nopietnām reformām valsts pārvaldē, veselības aprūpes sistēmā un izglītības sistēmā Latvija naudu no SVF nesaņems. Turklāt ar 2009.gada budžeta sakārtošanu nepietiks. SVF programmas vairākkārt uzsvērtais gala mērķis ir Latvijas iestāšanās eirozonā. Lai to izdarītu 2012.gadā, kā teikts programmā un kā Repše atgādināja piektdien, budžeta deficīts jau nākamgad drīkst būt tikai 3% no IK.
Latvijai ir vitāli svarīgi sasniegt šo mērķi, jo eiro ieviešana pasargātu no draudiem valūtas kursam un līdz ar to no banku sektora nestabilitātes, kura mūs ir tik nopietni apdraudējusi pēdējā pusgada laikā. Gan Igaunija, gan Lietuva tagad dara visu iespējamo un neiespējamo, lai pievienotos eiro, cik vien ātri var. Ir ļoti ticami, ka viņi pat bez SVF iesaistīšanās savus budžeta tēriņus samazinās vēl vairāk nekā Latvija, lai tikai spētu palīst zem maģiskajiem eiro ieviešanai nepieciešamajiem 3%. Ja kaimiņi iestāsies eirozonā, bet mēs to nespēsim, tas būs liels trieciens mūsu attīstības perspektīvām, jo investori mūs uzskatīs par daudz riskantāku vietu, kur ieguldīt naudu.
Tāpēc Repšes veiksmīgās sarunas ar SVF Vašingtonā nedrīkst uztvert kā iespēju atlaist jostu par diviem trim robiem vaļīgāk. Latvija vēl ne tuvu nav tik tieva un vingra, cik tai būtu jābūt. Taču ir radies pamats domāt — ja mēs paši spēsim paskatīties patiesībai acīs un veikt nepieciešamās reformas, ar Valūtas fondu varēs vienoties. Viegli tas nebūs. Bet tas jau nav pasaules gals.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.