Pauls Raudseps: Beidziet rakt

Šajā laikā, kad jo sevišķi svarīgi ir kompetenti vadītāji, kuri saglabā iekšējo mieru un skaidri redz mērķi, uz kuru tiekties cauri neizbēgamajām grūtībām, koalīcijas politika kļūst jo dienas, jo biedējošāka savā nespējā uzņemt skaidru kursu un to izskaidrot citiem. Paraugstundu krīzes nemenedžmentā ir sniedzis finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), kurš desmit dienu laikā ir paspējis trīs reizes uzliet gruzdošai finanšu krīzei pa spainim benzīna. 25.novembrī viņš sniedza interviju Bloomberg TV, kura tagad jau kā traģiska anekdote klejo pa internetu. Tajā viņš pateica, ka valdība taisās no Starptautiskā Valūtas fonda aizņemties trīs miljardus eiro. Ja tā būtu valdības apzināta nostāja, nevarētu Slakterim neko pārmest, bet tūlīt pēc šīs ziņas parādīšanās Latvijas medijos sākās viņa padomdevēju centieni izlikties, ka viņš tā neesot teicis vai arī ka izteicieni kameras priekšā esot bijuši off the record jeb ne publicēšanai. Nākamajā dienā sekoja premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) paziņojums, ka viņš neapstiprina Slaktera teikto. Šādā saspringtā finanšu situācijā, kad katrs nelaikā izteikts vārds var maksāt valstij miljonus, būtu bijis jācer, ka Slakteris no šīs kļūdas būtu kaut ko iemācījies, tomēr jau 1.decembrī viņš nāca klajā ar nākamo paziņojumu ārzemju medijiem, šoreiz ziņu aģentūrai Reuters, ka Latvija gatavojas aizņemties piecus miljards eiro no SVF. Tas vēl vairāk satrauca sabiedrisko domu: kā lai izskaidro šo milzīgo pieaugumu mazāk nekā nedēļas laikā no trīs līdz pieciem miljardiem? Kāpēc valdība turpina teikt vienu ārzemju žurnālistiem, bet kaut ko citu pašu sabiedrībai? Slaktera darbība sasniedza savu nelaimīgo virsotni ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē, kad viņš no tribīnes paziņoja par kaut kādu dažu Valūtas fonda ekspertu neformālu viedokli, ka būtu nepieciešama lata devalvācija, tūlīt pat gan pasakot, ka oficiāli par to netiekot spriests. Tas nekas, ka Latvijas Banka, kas piedalās sarunās ar SVF, jau paziņojusi, ka tādas sarunas vispār nevarētu notikt, ja būtu runa par lata vērtības samazināšanu. Tas nekas, ka pats Slakteris ir teicis, ka šis temats sarunās netiek apspriests. Negribētos apgalvot, ka finanšu ministrs apzināti izplata nepatiesas ziņas, lai grautu Latvijas finanšu sistēmu, tomēr ir grūti saprast, kā cilvēks var ieņemt šo amatu un nesaprast, ko nozīmē atbildīgai amatpersonai no Saeimas tribīnes spriedelēt par latu kontekstā ar vārdiņu, kurš sākas ar burtu "d". Kas izskaidro Slaktera nu jau hronisko nespēju izteikties atbildīgi? Naivums? Prāta aptumsums? Tautas partijas polittehnoloģiskās rotaļas finanšu aizas malā? Grūti pateikt, taču ar kompetenci tam nav nekāda sakara, un pēdējo dienu laikā nav sastapts neviens banku lietās vai ekonomikā zinošs cilvēks, kurš nebūtu vienlaikus izmisis un nikns, ka atbildība par mūsu finanšu sistēmu šobrīd atrodas šāda ministra rokās. Arī valdības vadītājs Godmanis ir devis nopietnu ieguldījumu nestabilitātes vairošanā, trešdien no rīta televīzijā pieļaudams iespēju, ka valdībai varētu nākties slēgt Parex, ja tā nespēs vienoties ar bankas ārzemju kreditoriem. Tas nekas, ka šai bankai pati valdība ir aizdevusi vairāk nekā 300 miljonus latu acīmredzot jau tāpēc, ka tic, ka tā ir dzīvotspējīga. Tas nekas, ka šie valdības vadītāja vārdi izteikti kā ļoti mazticama varbūtība. Krīžu laikā cilvēki tādus blakus apstākļus atmet malā un dzird tikai Parex un vārdiņu, kas sākas ar burtiņu "s". Jācer, ka premjerministrs un finanšu ministrs ir ieskatījušies banku noguldījumu statistikā par aizgājušo nedēļu un izrēķinājuši, tieši cik desmitiem miljonu latu Latvijas banku sistēmai ir izmaksājis katrs viņu nelaikā izteiktais vārds. Ja esi bedrē, vispirms ir jāpārstāj rakt. Tāpēc svarīgākais uzdevums Latvijas politiķiem — gan koalīcijā, gan opozīcijā — ir apstiprināt ekonomikas un finanšu stabilizācijas plānu, kurš ļautu vienoties ar Starptautisko Valūtas fondu par aizdevumu. Tas ne tikai nostabilizētu banku sistēmu, bet arī ieliktu mūsu ļodzīgos politiķus stingros rāmjos un palīdzētu mazināt tautsaimniecības kritumu. Tāpēc ir apsveicams prezidenta Valda Zatlera aicinājums visām Saeimas frakcijām vienoties par atbalstu ekonomikas un finanšu stabilizācijas plānam. Tas ir jo svarīgāk brīdī, kad koalīcijas iekšējās pretrunas un daudzu ministru un deputātu bezatbildība padara arī šo Latvijai vitāli svarīgo lēmumu par sīku intrigu un tuvredzīgu politisko spēļu objektu. Izmaiņas šajā valdībā neapšaubāmi būtu vēlamas, bet tās sastāvs patlaban ir ievērojami mazāk svarīgs, nekā visu politisko spēku apņemšanās atbalstīt stabilizācijas plānu. Visiem politiķiem — gan koalīcijā, gan opozīcijā — ir jāapzinās, ka laika nav daudz. Godmanis jau ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē teica, ka bez šāda plāna "mēs saskarsimies ar maksājumu grūtībām marta mēnesī". Varam secināt, ka, turpinot pa vecam, ir palikuši trīs mēneši līdz brīdim, kad valdībai sāks rasties grūtības izmaksāt algas, pensijas un pabalstus. Nākamajās dienās kļūs skaidrs, kuri Latvijas politiķi ir spējīgi paskatīties skarbai īstenībai acīs un darīt to, kas nepieciešams situācijas stabilizācijai, un kuri, rokot bedri saviem politiskajiem konkurentiem, ir gatavi mūs visus iegāzt.