Pauls Raudseps: Eesti eiro

Ak tad vienkārši ? Investorus piesaistīsim ? Kur ? Kuram Latvijā ir nauda ? Cik es zinu ir tikai saistības... Jo burbuļi...Akcijas un nekustāmie īpašumi Bankas kreditēs? Drošus projektus ? Kurš ģēnijs tad uzrakstīs šos drošos projektus ekonomiskās krīzes apstākļos ar 50 % bezdarbu, dramatiski krītošu pirktspēju un visparēju nestabilitāti ? Par tādiem sīkumiem kā naudas plūsmas diskonts es pat nepieminu... Un ko? Bankas dos 100% finansējumu ? Ja nē, kurš tad nodrošinās līdzfinansējumu ? Kādas garantijas bankas pieprasīs ? know - how ? Patenti ? Izgudrojumi ? Kādi ? Vai tie , kurus izgudros mūsu nākamie zinātnieki? Tie, kuri izaugs no tiem mazuļiem, kurus izskolosim , kad pacelsim izglitības kvalitāti ? Vai tas būs apmēram tai pašā laikā, kad Latvijas futbolisti kļūs par Pasaules čempioniem futbolā ? Teorija ir ekonomikas mācību grāmatās... Bet realitātes šovs notiek šeit...Latvijā

prieks, ka Godmanis Tavu padomju armijas pensiju tev nochiepa. taa tev vajag, vecais provokator :)))

Kmēr tādi parazīti kā Lembis nemaksās progresīvus nodokļus, bet es maksāšu no pirmā lata, tikmēr viss, ko jūs te runājiet, ir izēstu olu čaumalu vērtībā. Bandīti no VID un citiem kantoriem ir nobendējuši uzņēmējdarbību. Gaiļa {LC] organizēta ierēdņu armija arī ir parazītu bars. Domāju, ka bezdarbnieku armiju varētu organizēt Latvijas ceļu - dzīvības arteriju - būvēšanā. Tas, ka nav dzelzcļa līnija Rovaniemi - Helsinki - Tallina - Rīga - Viļņa - Varšava- Berline - Parize - Roma arī ir sitiens saimnieciskajai darbībai zem jostas vietas. Tas, ka Latvijas valsts jubilejā nebija gatava Gaismas pils, nozīmē tikai un vienīgi tā laika valdību kriminālatbildību.

Par kapitāla piesaisti - piesaistīt tur pat kur iepriekš bankāsm, jo lai cik dīvaini tas neliekas ir atsevišķas bankas, kas turpina kreditēt, piemēram tā pati SEB, tikai ekonomiski labi pārdomātus projektus. Otrs - piesaistīt investoru, un tā ir lielākā latviešu problēma, nodibina SIA, gribam taisīt vērienīgu biznesu, naudas nav, ko darām - ejam uz banku un prasām, līdz šim deva, tagad iespējams arī, bet stingri noteikumi, bet investiru nepiesaistām, jo žēl zaudēt vienīgā dalībnieka statusu SIA. Normali - ir ideja, tā ir ekonomiski pamatota, pārliecini investoru, piesaisti no viņa finansējumu, palielinot pamatkapitālu un tādējādi samazinot savu daļu, vēlāk ja izdodas razkruķit, reorganizējies par AS un kotē akcijas biržā. Savu ideju, ja tā balstīta uz izgudrojumu, aizsargā ar patentu, autortiesībām un tamīdzīgi, par ko izmantošanu uzņēmums maksā, tā saglabājot īetekmi uzņēmumā, proti, tu nevari bez investora, jo nav naudas, viņš nevar bez tevis, jo tavs know - how. Vienkārši.

Atbilde par energoefektivitāti. Vispirms runa jau nav tikai par Rīgu, bez tās arī ir citas pilsētas. Nākamais - zudumi trasēs un sadalēs nosacīti ir Rīgas siltuma problēma, tācu tā ir iekļauta tarifā (tāpēc arī patērētāja problēma), taču tas ir visiem vienāds. Uzskaite jau notiek pašā siltummezglā ēkā, līdz ar to ēkas kopējo patēriņu var konstatēt. Tālāk tas tiek sadalīts pa dzīvokļiem kā nu kurā gadījumā, pēc mērijumiem vai pēc platības. Nosiltinot ēkū, siltumpatēriņs mazinās, tātad ēkā dzīvojošie maksā par to mazāk. Protams, kruta ja ir individuālais siltumskaitītājs dzīvoklim ar atsevišku apkures loku, tad to patēriņu var vēl vairāk regulēt - dienā, kad visi darbā sildām mazāk, vakarā sildām vairāk. Tik traki jau gluži nav. Kas attiecas ar zudumiem, manuprāt, to konstatēšanai nevajag sūtīt pa Rīgu lidināties RS lidmašinai, bet kaut kādiem auditoriem, ja pēdējie konstatē, ka tas ir diezgan liels no trasēm RS vadībai vilka pasi un iecelt jaunu, lai risina problēmu. Es domāju, ka energoefektivitātes jautājumu var risināt vienkārši, tie kas risina jautājumu un tērē naudu, šos izdevumus kompensē ar atlaidēm IIN, līdzīgi kā medicīnas izdevumiem un mācību maksām.

Es gan domāju, ka drīzāk barters kartpeļi pret burkāniem laikam būs tuvāks. kādēļ tas, ko Jūs teicāt, netiek darīts - ir tikai 2 iemesli nemākulība vai kaut kādas intereses. Par energoefektivitāti - tas rezultāts būs visai apšaubāms, kamēr pats Rīgas Siltums, piemēram, nedarīs visu, lai novērstu zudumus līdz sadales vietām, kā arī pati siltumenerģijas sadale būs individualizēta, tātad katrs maksās par iztērēto (un tērēs tik ("griezīs" tik siltu), cik uzskatīs par vajadzīgu).

Veiksmīgai uzņēmējdarbībai ir vajadzīgas divas lietas . Kapitāls un tam labvēlīga vide. Kapitāls-sēkla kas aug, vairojas un nes augļus. Uznēmējdarbībai labvēlīga vide-siltumnīcas apstākļi. Vēl ir iespēja atrisināt problēmas ar uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Bet ko darīt ar pilnīgu sākotnējā nacionālā kapitāla trūkumu ? Bet pat siltumnīcās nekas neizaug, ja augsnē nav sēklas ...

"Latvieši man liekas ir visstulbākā tauta uz pasaules. Žēl ka pats arī piederu pie šīs tautiņas" "Kauns mums latviešiem, tai skaitā irī man." "te nu mēs esam - Latvija bankrota priekšvakarā." - Читая комментарии, в очередной раз испытал гордость за народ, к которому я принадлежу. И это, конечно - великий латвийский народ:-)

Par Rimševica sildīšanas stāstiem var teikt - te nu ir tas gadījums, kad darbi nesakrīt ar vārdiem. LB nostāja - neefektīvi, pārāk lielas algas utt, taču tajā pat laikā Latvijas Banka palielina strādājošiem algas 2008.gadā diezgan ievērojami. Tāpēc šāda cilvēka rekomendācijas ir vismaz jocīgas. Par krātiņa dauzīšanu - plānotās reformas ir jāveic un tur nav cita nevar būt cita stāsta, jo gan izglītības sistēmais un medicīnai, kā arī valsts pārvaldei ir jābūt efektīvai. Ja ir jāslēdz ciet mazās skolas un slimnīcas, tad tas ir jādara. Ja ir jāsamazina ierēdņu skaits arī tas ir jādara. Ja daļu no publiskā sektora funkcijām ir jānodod privātajam sektoram -dariet. Tas jebkurā gadījumā samazinās tēriņus tuvākajā laikā. Tajā pašā laikā jānodrošina iespēju mācīties un ārtēties, kā, piemērs, bez maksas skolas autobuss un 20 -30 km. tālo "centra" skolu jebkurā gadījumā būs lētāks budžetam, nekā maza skoliņa vienā vai otrā pagastā. Par krātiņa sasišanu un tirgius ekonomiku. Ne viens nerunā par to, ka mums jāmaina ekonomikas modeļi, bet gan ir lietas, ko var sakārtot- birokrātijas samazināšana, piemēram, lai kārtotu vienu vai otru jautājumu jābūt VID izziņai par nodokļu neesamību, neredzu kur ir problēma, lai konkrētajā gadījumā attiecīgā valsts vai pašvaldības iestāde apskatītos VID datu bāzē, par to ir vai nav uzņēmumam nodokļu parādi, valsts nodevas un koncelejas nodevas - atkal līdzīgs stāsts, vienmēr vajadzīgs maksājuma uzdevums ar bankas apstiprinājumu, tā vietā taču var sakārtot jautāju tā, ka iestāde vienkārši ieejot datu bāzē pārliecinās vai ir samaksāta viena vai otra nodeva. Nākamais - zinātne un uzņēmējsdarbība, Latvijā tie nesadarbojās - kāpēc? Dēļ absurdās likumdošanas. Šādu piemēru ir nenormāli daudz. Un šo un citu problēmu atrisināšana būtu krātiņa sasišana. Uzņēmējiem ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, nevis puse dienas jāpavada skraidot pa iestādēm un vācot dažnedažādas izziņas. Vēl - kāpēc nedarbojas mājokļu energoefektivitātes programmas, efekts būtu diezgan zīmīgs gan makroekonomiskos radītājos (imports/eksports), gan mājsaimniecībām. Ir vēl citas lietas, ko var darīt šeit Latvijā, kamēr eksporta tirgi ir tādi paklusi. Manuprāt, ja valsts neradīs stabilu vidi uzņēmējdarbības attīstībai, būs ļoti nopietnas ziepes. Viena lieta par tiem donoru aizdevumiem un to apkalpošanu, iespējamo viena vai otra valsts uzņēmuma pārdošanu, cita lieta mums vienkārši nebūs naudas, lai nodrošinātu līdzfinansējumu ES naudai, kaut vai tos pašus 15%. Sekas - kādā brīdī izslēgsim gaismu un spēcīgam latam nebūs nozīmes, jo to vienkārši var izrādīties ļoti maz sabiedrības rīcībā un mums būs modē būs barteris, piemēram kanna bendzīna pret kartupeļu maisu.

Jūs priekšlikumi "krātiņa sadauzīšanai" diemžēl nedarbojas valstīs, kurās ir tirgus ekonomika, Vai priekšlikums savākt no uzņēmējiem naudu nodokļu veidā un pēc tam to atkal pārdalīt citiem uzņēmējiem (jo aizņēmumi, ja Latvija spēs izpildīt prasības, lai gan citas izvēles nemaz nav, ir paredzēti tikai jau iepriekš iztērēto līdzekļu pārkreditēšanai) ir uzskatāms par nopietnu? Starptautiskajām organizācijām, par kurām Jūs runājiet, daļā gadījumu "mati ceļas stāvus", dzirdot visus šos "sildīšanas" stāstus a la Rimšēvičs, vai tad nepietika jau ar attiecīgu oficiālu EK mājienu ar mietu.

Es ieteiktu aizmirst par eirozonu tuvākajos gados - kāpēc? Pagaidām, kad tiks publicēti dati par IKP pieaugumu/kritumu 1.cet., paredzu, ka visiem atkārsies žoklis un ciet to varēs dabūt ar āmuru. Budžeta defecīts - 5% vai 7% domāju, ka pārāk optimistiski, jo nekur nav teikts, ka mēs dabūsim donoru aizņēmumu arī turpmāk, jo 200 milj.eiro mums jau nepārskaitīja. Kāpēc tik pesimistiski - neviens vēl jo projām nav konkrēti pateicis ko darīt uz kurieni virzīties. Jā reformas ir nepieciešamas, bet tā ir tikai izdevumu samazināšana, vai tad tiešām neviens nesaprot, ka vispirms mums ir jādomā, kā palielināt ieņēmumus, proti, caur uzņēmējdarbību. Punkts divi - bezdarbs - neesmu dzirdējis, ka kāds būtu pateicis - veči radām jaunas darba vietas tādās un tādās nozarēs un samazinām bezdarbu. Pie15%- 20% bezdarba es neredzu nekādu iespēju, ka budžeta defecīts būs kaut vai tie paši 7%. Jo bezdarbs būtībā rada spirāli - proti, palielinās bezdarbs, tas samazina patēriņu, tas savukārt spiež samazināt ražošanas apjomus, pēdējais parasti notiek atlaižot darbinieku, kas atkal rada bezdarba pieaugumu, šis bezdarba pieaugums atkal samazina patēriņu, kas ražotājam atkal liek samazināt ražošanas apjomus, pēdējais parasti notiek atlaižot darbinieku, kas atkal rada bezdarba pieaugumu....................... Un tā mēs k\ļustam kā vāvere ritenī, skrienam, skrienam, ārā netiekam, bet spēkus zaudējam. Varbūt vajadzētu apstāties , atgūt spēkus un sadauzīt krātiņu.

Un šo 7% no IKP budžeta deficīta prognozi jau uzturu no oktobra, bet, lai to sasniegtu pašreizējos apstākļos, kad finanšu krīzes ietkem kļūst arvien nelabvēlīgāka, izdevumi būs jāsamazina vēl drastiskāk, mans pirmais priekšlikums ir nekavējoties apturēt LNB celtniecību, izziņojot, ka noslēgtais līgums ir nelikumīgs un neatbilst, piemēram, LR satversmei, vai arī ir iestājies nepārvaramās varas stāvoklis vai vienalga kas, galvenais, ka nav jāmaksā tās prātam neaptveramās soda naudas (kā no valsts puses kaut kas tāds vispār varēja tikt parakstīts?).

Vai tad es saku, ka var iztikt bez budžeta deficīta, bet ne jau ar 7%, nu labi, saglābs vienu gada budžetu, un kur tad nākamgad tā nauda radīsies?Kas tad aizdos? Un ne jau skolotāji jāatlaiž, Lietuvā samazināja ierēdņu skaitu līdz 2006 g līmenim, liekas, 4000 atlaida, un tur to ierēdņu tāpat bija mazāk, kā Latvijā, nu kāpēc mums nevar sākumā tiem un visiem tiem kontrolieriem utt. ķerties klāt, pēc tam visiem pārējiem? SVF jau arī saprot, ka te vēl ir milzīgi daudz parazītu, tāpēc jau arī uzstāj uz tiem 5%. Pats nezini - aizej uz VID, VOVA, praktiski uz jebkuru kantori - liela daļa spēlē datorspēlītes un dzer kafiju, ko, tie visi tur nepieciešami? Un tā visur.

Es arī lieku uz 7%.

Tāpat kā Van der Sūls piespieda latvju politiskos ākstus kaut ko saprast no cilvēktiesībām, tāpat SVF piespiedīs tos kaut ko saprast no ekonomikas. Tas ir skumjš fakts, ka mašiem mums nav ne goda, ne prāta.