Barot vēlētājus ar fantāzijām, ka ir kāds viegls vai ērts veids, kā izkļūt no šīs krīzes, noteikti īstermiņā ir izdevīgāk, nekā viņiem izskaidrot Latvijas patieso ekonomisko stāvokli un mūsu reālās rīcības iespējas. Kas nespēj vai neuzdrošinās atzīt patiesību, sāk nodarboties ar dažādām mistifikācijām. Tā, piemēram, Tautas partija, kurai ir sevišķi liela atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju, pēkšņi ir atskārtusi, ka vajadzētu valdībā pieaicināt arī opozīciju, un tāpēc rosina Ministru prezidentu Ivaru Godmani sēsties "pie baltas lapas", lai veidotu jaunu valdību. Taču, ņemot vērā, cik bieži TP nāk klajā ar jauniem, savstarpēji pretrunīgiem priekšlikumiem par politiskās krīzes novēršanu, jāšaubās, vai TP birojā vairs atradīsies kāds papīra gals, kas nebūtu sašvīkāts un pēc tam dzēšamgumijas izdeldēts. Pirmdien zemkopības ministrs Mārtiņš Roze piensaimnieku atbalsta plāna vietā gan zemniekiem, gan citiem ministriem pēc būtības iesniedza baltu lapu — virkni nodomu, par kuriem Zemkopības ministrija nebija konsultējusies ar Finanšu ministriju, tātad nebija noskaidrojusi, vai un kā tos varēs finansēt. Ja arī pēc tam Godmanis kārtējo reizi steidza savu ministru piesegt un solīja lēmumu par atbalstu piensaimniekiem pieņemt jau šodien, paši zemnieki uzskatīja diskusijas ar valdības pārstāvjiem par izniekotu laiku, un nu jau pat Zemkopības ministrijai tradicionāli lojālā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome prasa Rozes demisiju. Seši gadi Ministru kabinetā, un Rozes labo darbu sarakstā ailītes stāv tukšas, bet šodien ceļi būs pilni ar protestējošo zemnieku traktoriem. Arī opozīcijas partijas mētājas ar baltām lapām, aicinādamas veidot valdību ar bezpartijisku premjeru, bet nespēdamas pateikt tā vārdu vai arī solīdamas Latviju izvest no ekonomiskās krīzes ar "inovācijām", tātad ar kaut ko pašlaik vēl neesošu. Baltas lapas ir bīstama lieta. Par nelaimi, pēdējos gados daudzi jo daudzi papīri ir aprakstīti — gan ar kredītlīgumiem un budžeta skaitļiem, gan savstarpējiem apvainojumiem un neizpildāmiem solījumiem. Pēc visa tā tikai divpadsmit lappuses — vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu — šķir mūs no pilnīga budžeta sabrukuma. Baltu lapu, uz kurām sazīmēt savas fantāzijas, mums jau sen vairs nav. Tāpēc šobrīd, kad esošā valdība šķiet jo stundas, jo tuvāk izjukšanai, ir būtiski uzsvērt, ka ne jauna, ne pārkārtota, ne paplašināta valdība nemaz nevar sēsties pie baltas lapas. Tās darbs sāksies ar papīru, uz kura drūmiem melniem cipariem ir rakstīts skaitlis: 740 000 000. 740 miljoni latu — tas ir šā gada plānotais valsts budžeta deficīts, kurš pat ar visiem sāpīgajiem algu un štatu samazinājumiem un nepatīkamajiem nodokļu palielinājumiem paliek kā milzīgs caurums, kuru nevar aizpildīt ar tukšiem solījumiem vai zūdīšanos par ārzemju donoru izvirzītajiem noteikumiem. Šo deficītu var segt tikai SVF programmas ietvaros aizdotā nauda. Lai mēs varētu izvairīties no vēl krasākiem budžeta izdevumu samazinājumiem; lai uzņēmēji saņemtu pat to ierobežoto atbalstu, kuru iespējams sniegt esošā budžeta ietvaros; lai pensijas turētos līdzšinējā līmenī, jebkurai valdībai būs jāspēj nodrošināt SVF programmas izpildi un iekļaušanos tās uzliktajos tēriņu ierobežojumos. Cilvēki, kuri apgalvo, ka mēs vajadzīgo naudu varētu kaut kur dabūt arī bez SVF programmas noteikumiem, neko nezina par pašreizējo situāciju pasaules kredīttirgos, kur pat tik stabilām valstīm kā Vācija kopš pagājušā gada ir radušās grūtības aizņemties naudu par pieņemamu cenu. Godmaņa gatavība līdz pēdējam aizstāvēt ministrus, kuri pret SVF programmu izturas nenopietni, grauj viņa paša apņemšanos izsniegt bezmaz vai personiskas garantijas par tās sekmīgu īstenošanu. Bez šaubām ir potenciāli ministri, kuri Latvijai dotu lielāku labumu nekā Šlesers, Roze vai Slakteris, tāpēc vismaz šie būtu jānomaina. Un noteikti ir veidi, kā racionālāk iekļauties noteiktajā budžeta rāmī. Tāpēc, jo ilgāk noturēsies esošā valdība esošajā sastāvā, jo vairāk tā apdraudēs Latvijas ekonomikas stabilizēšanu. Tomēr nevajag iedomāties, ka kāds cits Ministru prezidents, cita valdība vai cita Saeima varēs pēkšņi būtiski izmainīt Latvijas ekonomisko situāciju. Politiķi, kuri grib veidot jaunu valdību vai startēt pirmstermiņa Saeimas vēlēšanās, nedrīkst nākt pie vēlētājiem, virs galvas vicinot baltu lapu. Viņiem jāsāk ar atbildi uz prozaisku bet mūsu valsts nākotnei vitāli svarīgu jautājumu — kā nodrošināt, lai deficīts nepārsniedz 740 miljonus?
Pauls Raudseps: Glābējs uz baltas lapas
Katra jauna diena nes cerības uz labāku nākotni — ja tikai aizmirsīsim, kas noticis vakar. Ar šādu pārliecību daudzi politiķi ķērušies piedāvāt risinājumus politiskajai un ekonomiskajai krīzei, nekonkrēti apņemdamies kaut ko mainīt un cerēdami, ka vēlētāju izmisuma uzkurinātā iztēle aizpildīs tukšos solījums ar katram vistīkamāko saturu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.