Pauls Raudseps: Inflācijas tēvs

Banknošu portretu salīdzināšana nav vietā. Barons maksāja nodokļus Latvijai.

Kādas gan domas par šizo Šķēles idejām! Laikam, vēl nepietiek kādam. Viņš , tak slims!

Raksts labs.Redzama autora pozicija.Komentāri vēl jaukāki.Ja šitā domāsim,tad mums ir izredzes izkļūt no ķezas sveikā.Lai mūsu pulciņš vairojas!

Lasot rakstu un , īpaši , komentārus ,rodas sajūta, ka inflācija un devalvācija ir it kā viens un tas pats. Šie divi jēdzieni ir būtiski atšķirīgi. Devalvācija nenozīmē naudas drukāšanu, bet apmaiņas kursa maiņu pret citām valūtām. Tā maz iespaido vietējo ražojumu, piemēram, pārtikas cenas, bet atbilstoši devalvācijas pakāpei pieaug importa preču cenas, kas nosaka kopējā dzīves līmeņa pazemināšanos. No Latvijas veikaliem pazudīs Lietuvā, Polijā un Igaunijā ražotā pārtika , atbrīvojot vietu vietējiem ražojumiem. Inflācija, devalvācijas dēļ var rasties, ja valdība, izmantojot jukas, patiesi emitē lielākus naudas daudzumus un tie nonāk tieši patēriņā. Tāpat inflāciju veicinās zeķē noglabātie eiro un dolāri, jo tie sāks atgriezties apritē. Bet tas ir neizbēgami un ļoti nepieciešami, jo apritē naudas trūkst. Naudas trūkums rada deflāciju. No devalvācijas lielākie ieguvēji būs pārtikas ražotāji, kokapstrādātāji un pakalpojumu sniedzēji, tūrisms. Maz iegūs metālapstrādātāji. Dzīves līmenis pazemināsies, daudzi autobraucēji pārsēdīsies uz sabiedrisko transportu degvielas cenu dēļ, dārgāka kļūs apkure un lielāka kļūs interese par šķeldu ,malku , salmiem , kā kurināmo. Bet atjaunosies darba vietas. Galvenie vinnētāji būs visi eksportētāji, kuri nepalielinot pārdotās preces cenu vai pat to samazinot,, par saņemtajiem eiro dabūs vairāk latu iekšējiem norēķiniem un gūs lielāku peļņu. Tas , protams veicinās eksportu, pat ierobežota tirgus apstākļos. Protams, ja izdarīs devalvāciju un nebūs padomāts par apgrozības līdzekļu īslaicīgu kreditēšanu ražotājiem( jo sadārdzināsie importa sastāvdaļas), process notiks daudz smagāk un ar mazākiem ieguvumiem ražošanas attīstībai. Bet bez ražošanas attīstības radikālas veicināšanas, ko var dot devalvācija, Latvija vairs nev spējīga iziet no milzīgajiem parādiem.

Te komentāri lieki.

Vietējās valūtas develvācija dod labumu eksportētājiem, jo tad mūsu produkts kļūst pieejamāks. Diemžēl lielākai daļai mūsu ražotāju- eksportētāju, lai saražotu savu produkciju vispirms ir vajadzīgi resursi un tādi resursi kā nafta, gāze tiek importēti, savukārt imports pēc lata devalvācijas kļūs vēl dārgāks. Tāpat lielai daļai ne tikai privātpersonu, bet arī uzņēmēju kredīti ir eiro un kredītu apkalpošana (maksāšana) kļūs dārgāka. Kur ir tie ieguvumi?

Varbut esmu palaidis garam, bet kur ir Raudsepa k-ga komentars par Rimsevica taloniem? Ir skaidrs, ka negaja runa par 80. gadu beigu taloniem, kad bija deficits. Rimsevics runaja par alternativas naudas ieviesanu.

Latvijai jāpāriet uz eiro, kaut huligānoiskā veidā un punkts, Raudsep! P.S. Ja Jūs, Raudsep, zinātu, cik lielā mērā esat kaitējis Latvijai, Jūs laikam pakārtos :)))

Cik es saprotu, inflācija un devalvācija nav viens un tas pats. Un kas tad sanāk - visur, sākot no Zviedrijas un Lielbritānijas, beidzot ar Kazahstānu, Krieviju, utt., - tur pie varas plānprātiņi un neprofesionāļi, kas uzskata, ka neliela valūtas devalvācija var dod labumu, un to dara, bet Latvijā - mums te tādi suoperprofesionāļi, kaas vienīgie zina, kā vajag, un vajag mums taisni pretēji tam, ko dara visur citur? Nu kaut kā man neticas, it sevišķi, ņemot vērā mūsu saimnieciskās darbības izcilo pieredzi līdz šim. Reizēm pat Šķēle pasaka ko pareizu.

Teorētiski inflācijai vajadzētu palielināt eksportu. Tomēr tā nenotiek. Lai palielinātu eksportu, ir jāpalielina ražošana, bet priekš tā ir vajadzīgs laiks un līdzekļi, bet inflācija ir nepacietīga, tā nespēj gaidīt, nauda valsts sektorā strādājošiem vajadzīga tūliņ. Nelaime, ka arī cenas ceļas tūliņ. Daudziem valsts sektorā strādājošiem ir privilēģija pašiem noteikt savu algu. Patreiz, liekas, mēģina šo privilēģiju likvidēt. Iznāk, ka inflācija un eksports dažāda svara cīkstoņi. Eksportam nav nekādu izredžu uzvarēt šajā svara kategorijā, sacīkšu beigu svilpe skan ātrāk, kā eksports spēj attapties.

TP moto: Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku.