Šā gada laikā jau ir kritušas trīs no piecām lielākajām Amerikas investīciju bankām, ASV hipotekāro kredītu milži _Fannie Mae_ un _Freddie Mac_ ir pēc būtības tikuši nacionalizēti, un šī komentāra rakstīšanas laikā ļogās apdrošināšanas firma _American Insurance Group_ (AIG), kuru žurnāls Forbes šogad novērtēja par astoņpadsmito lielāko kompāniju pasaulē. AIG apdrošināja banku vērtspapīru darījumus, un tās vieta Amerikas finanšu sistēmā tikusi salīdzināta ar debesskrāpja stūrakmeni.
ASV finanšu krīzes cēlonis ir labi pazīstams arī Latvijas ekonomikas vērotājiem — nekustamo īpašumu burbulis. Tā sprādzienbīstamību gan Amerikas, gan pārējās pasaules tautsaimniecībai ir daudzkārt paaugstinājusi finanšu institūciju tirgošanās ar ASV hipotekāro kredītu "derivatīviem", proti, ar vērtspapīriem, kuri šos parādus sadalīja, kombinēja un pārfinansēja, bet kuru īsto vērtību un riska pakāpi neviens nespēja precīzi noteikt. Plīstot burbulim un mājokļu cenām ASV krītot nu jau par vairāk nekā 15% no to augstākā punkta, neviens vairs šiem "derivatīviem" neuzticas, neviens nezina, kam nāksies ciest zaudējumus par neatmaksātajiem hipotekārajiem kredītiem, neviens vairs negrib aizdot naudu firmām, kurām drīz varētu rasties nopietnas finanšu grūtības. Finanšu sistēmas asinsrite teju apstājas, un tās vājākie locekļi sāk atmirt.
Volstrīta nav piedzīvojusi tik būtisku sistēmisku satricinājumu kopš 1929.gada, kad akciju tirgus burbulis pārplīsa un ASV ekonomika kopā ar nozīmīgu daļu pasaules uz desmit gadiem iegrima stagnācijā. Tāpēc pasaules slavenākā un iecienītākā finansista Grīnspena vārdi par šo krīzi diezin vai kādam varētu likt optimistiski skatīties uz nākotni.
Līdz šim ASV valdība un centrālā banka ir bijušas gatavas sniegt atbalstu apdraudētajām bankām, taču bija jāpienāk brīdim, kad kādai bankai ļautu nogrimt. Segt visus agonējošo finanšu firmu zaudējumus nebūs pa spēkam pat pasaules bagātākajai valstij. Vienas pašas Lehman Brothers saistības, kuras vērtē ap 614 miljardiem dolāru, ir tuvu ceturtajai daļai no ASV 2007.gada budžeta. Tiesa, ne jau visa Lehman Brothers nauda ir neglābjami zudusi, firmai vēl aizvien ir nozīmīgi aktīvi, tomēr kopējais visu finanšu sistēmas dalībnieku nedrošo saistību apjoms ir tik liels, ka ASV valdība tos nevar segt vai pat garantēt, neapdraudot investoru uzticību Amerikas spējai atmaksāt savus parādus.
Tātad krīze turpināsies. Grīnspens domā, ka tā beigsies tikai tad, kad ASV mājokļu tirgus būs stabilizējies, un citi eksperti uzskata, ka tam ir jākrīt vēl par 15%, pirms tas sasniegs savu zemāko punktu.
Būtu vairāk nekā naivi domāt, ka simtiem miljardu dolāru izkūpēšana pasaules banku centros neatstās iespaidu uz mazo, atvērto Latvijas ekonomiku, lai arī cik unikāla tā nebūtu dažu vietējo tautsaimniecisko guru skatījumā.
Pagaidām mazākā rūpe ir par Latvijā investējušo lielo ārvalstu banku stabilitāti. Hansabankas mātesfirma Swedbank ir paziņojusi, ka Lehman Brothers saistības pret to ir 30 miljoni dolāru, savukārt SEB, ka tās ir 91 miljons dolāru, kas nav daudz uz šo banku kopējo aktīvu fona.
Daudz nopietnāk krīze ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu. Finanšu satricinājumi ASV neizbēgami palēninās pasaules kopējās tautsaimniecības izaugsmi šogad, nākamgad un, ļoti iespējams, arī kādu laiku pēc tam. Tas samazinās iespējas attīstīt Latvijas eksportu, kas palicis kā galvenā mūsu ekonomikas izaugsmes cerība laikā, kad iekšzemes patēriņš sarūk. Tas vēl vairāk palielina recesijas — nacionālā kopprodukta samazināšanās — varbūtību. Būs mazāka pelņa uzņēmumiem, mazāk darbavietu strādājošajiem, mazāk nodokļu ienākumu valdībai, lielāki budžeta izdevumi par pabalstiem un citiem sociālajiem maksājumiem.
Taču recesija nav vienīgais drauds valsts budžetam. Pēdējās nedēļās daži politiķi ar bezatbildīgi smīnošo Zaļo un Zemnieku savienības līderi Augustu Brigmani priekšgalā ir padarījuši deficītu par principiālo atbildi uz visiem smagajiem jautājumiem par nākamā gada valsts budžeta sastādīšanu. Latvija jau trīs gadus ir Eiropas līdere algu pieauguma tempā, bet Brigmanis ir gatavs turpināt dzīvot uz krīta, lai tik šis konkurētspēju graujošais kāpums nebeigtos.
Tāpēc nevaram izvairīties no jautājuma — kas Tev, August, to naudu aizdos? Pasaules finanšu krīze ir radījusi jaunu realitāti, kura pilnīgi atšķiras no situācijas pirms pat pusotra gada, kad bankas bezmaz vai meta naudu klientiem pakaļ. Milzīgie zaudējumi Volstrītā nozīmē, ka finanšu tirgos pieejamās naudas būs mazāk, bet vēl mazāk nākamajos gados būs uzticības sīkiem finanšu spēlētājiem, kuri līdz šim nav izcēlušies ar savu spēju saprātīgi apsaimniekot ne savu pašu, nedz arī citu cilvēku naudu. Tādiem kā Latvijas valdība. Diezin vai būs mazas tās likmes, kuras finanšu tirgi prasīs par naudu, kuru tie aizdod valstij bez skaidras ekonomiskas un fiskālas perspektīvas, un lielu summu aizņemšanās par augstiem procentiem varētu iegriezt postošu fiskālu spirāli, kura sazobē ar budžeta deficīta radīto inflāciju un konkurētspējas kritumu dzītu mūs aizvien dziļākā bedrē.
Lehman Brothers bankrots ir nepārprotams signāls, ka pasauli gaida grūti ekonomiski laiki. Būtu pašnāvnieciski Latvijas stāvokli padarīt vēl smagāku ar bezatbildīgu budžeta politiku.