Šonedēļ Finanšu ministrija paziņoja 2008.gada valsts budžeta izpildes provizoriskos rezultātus, un tie salti parāda, kādā nepamatotā eiforijā koalīcijas vairākums dzīvoja vēl 2007.gada beigās un cik strauji ir pasliktinājies Latvijas finanšu stāvoklis. 2007.gadā valsts kopbudžeta ieņēmumi bija 4,4 miljardi latu, un 2008.gadā bija iecerēts tos palielināt līdz 5,5 miljardiem. Bet, pēc provizoriskajiem datiem, kasē ienāca tikai 4,7 miljardi, proti, kādi 800 miljoni mazāk, nekā sākumā bija cerēts, un 2009.gada budžets drūmi vēsta, ka nākamgad valsts cer ieņemt tikai tik daudz, cik 2007.gadā — 4,4 miljardus. Turklāt šis skaitlis būtu vēl mazāks, ja gada beigās netiktu pieņemti bēdīgi slavenie nodokļu paaugstinājumi. Ja pievienotās vērtības nodoklis (PVN) netiktu pacelts no 18% līdz 21% un ja netiktu atcelta minimālā PVN likme virknei preču, ieņēmumu prognoze būtu vēl mazāka — 4,1 miljards, tātad pat zem 2007.gada līmeņa. (Šie skaitļi neņem vērā inflācijas ietekmi uz naudas vērtību, kas padara izdevumu reālo pieaugumu mazāku un ieņēmumu reālo kritumu lielāku.) Par nelaimi, valsts ir iemācījusies dzīvot pāri saviem ienākumiem, un ir daudz grūtāk samazināt tēriņus, nekā tos strauji palielināt. Cerot uz lielo nodokļu naudas pieplūdumu, pirmais 2008.gada budžets paredzēja palielināt valsts izdevumus no 4,3 miljardiem latu 2007.gadā līdz 5,3 miljardiem 2008.gadā. Dabiski, ka daudzi ar šo summu sāka rēķināties, un to ir bijis ļoti grūti samazināt, lai tā atbilstu faktiskajiem ienākumiem. Neskatoties uz skaļajiem strīdiem par budžeta grozījumiem aizgājušajā vasarā un Godmaņa un Slaktera stingrajiem paziņojumiem par izdevumu iegrožošanu gada beigās, provizoriskie izdevumi 2008.gadā ir bijuši tikai nedaudz zem gada sākumā iezīmētajiem: 5,3 miljardu vietā 5,1. Nākamgad tie pat plānoti par dažiem desmitiem miljonu lielāki: 5,146 miljardi. Šīs milzīgās šķēres starp solītajiem izdevumiem un faktiskajiem ieņēmumiem sāka vērties jau pagājušā gada sākumā, taču budžets iebrauca katastrofālā deficītā gada nogalē. Lai arī ienākumu prognozes nepildījās un valdība ar mīkstu roku jūlijā nedaudz grozīja budžetu, vēl septembrī budžets bija nosacītā līdzsvarā. Taču ar oktobri ienākumu samazinājums pārtapa no lēzenas lejupslīdes par strauju kūleņošanu pa stāvu nogāzi. Septembra pārpalikums — 99 miljoni latu — oktobrī bija jau pārvērties par 107 miljonu latu iztrūkumu, un gada pēdējos divos mēnešos deficīts turpināja pieaugt lēcienveidīgi. Novembrī tas bija 198 miljoni latu, bet gadu valsts beidza (atkal, pēc provizoriskajiem datiem) ar 426 miljonu latu deficītu. Pēc valdības aprēķiniem tas ir 2,7% no iekšzemes kopprodukta, bet, pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, kas veikti atbilstoši pēc eiro ieviešanai noteiktās metodikas, deficīts pārsniedz 3% no IK. Nākamgad deficīts plānots vēl daudz lielāks — 740 miljonu latu jeb 4,9% no IK (pēc valdības aprēķina). Šī ir viena no tām finanšu bedrēm, kuras Latvija bez Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzības nevar aizbērt. Pašreiz vērojamās mokas (atalgojuma apcirpšana, cilvēku atlaišana, dažādu projektu apstādināšana), cenšoties pēc visa iepriekšējos gados sasolītā saglabāt budžeta kopējos izdevumus apmēram pagājušā gada līmenī, ir tīrais nieks, salīdzinot ar to, cik sāpīgi būtu vienādot izdevumus ar nākamā gada reālajiem ienākumiem. Pirms septembrī uzliesmojušās pasaules kredītkrīzes iztrūkstošo naudu varētu ar mazākām vai lielākām grūtībām aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, bet tagad šis ceļš Latvijai ir slēgts. Dažādu valstu pieprasījums pēc naudas šajā gadā būs milzīgs, pēc dažiem aprēķiniem, ap trīs triljoniem (tas ir trīs ar divpadsmit nullēm) dolāru, trīs reizes vairāk nekā 2008.gadā. Nav nemaz skaidrs, no kurienes visa šī nauda nāks, un pat ļoti stabilām un uzticamām valstīm būs grūti aizņemties naudu par pieņemamām likmēm. Kā ziņo Financial Times, trešdien izgāzās obligāciju izsole Vācijai, kuras valsts parādzīmes ir eirozonas etalons un atpaliek tikai no ASV obligācijām drošuma ziņā. Pēdējās nedēļās Lielbritānija, Itālija, Spānija, Austrija, Beļģija un Nīderlande ir vai nu noturējušas neveiksmīgas parādzīmju izsoles, vai tās atsaukušas intereses trūkuma dēļ. Šādā finanšu gaisotnē varbūt ir pat labi, ka Latvija tik ātri spēja vienoties ar SVF, jo pēc dažiem mēnešiem, kad ASV sāks aizņemties simtiem miljardu dolāru, citām valstīm pieejamais naudas daudzums būs vēl mazāks. Ja pat Vācijai ir grūtības aizņemties finanšu tirgos, Latvijai nav nekādu izredžu šādā veidā segt savu budžeta deficītu. Valūtas fonds ir dibināts, lai dotu aizdevumus par salīdzinoši zemām likmēm valstīm, kuras citādi tos nevar saņemt. Ja nebūtu tāda SVF, Latvijas ekonomiskā situācija būtu vēl daudz, daudz drūmāka, nekā tā ir pašreiz. To ir vērts atcerēties tiem, kuri mīl gausties par Latvijas nonākšanu SVF "parādu jūgā".
Pauls Raudseps: Kūleņi bedrē
Kā atvadu dāvanu aizejošajam Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim Saeima pirms nedaudz vairāk kā gada pieņēma 2008. gada budžetu. Jau tad dažiem valdošās koalīcijas atbalstītājiem varbūt radās mazs nervozums par nākotni, tomēr budžeta pieaugums tika plānots ar pamatīgu tauku kārtu — gan ienākumus, gan izdevumus cerēja pieaudzēt par vairāk nekā miljardu latu, tas ir — par ceturto daļu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.