gada vidus tekošā konta deficīts nevienu mēnesi nav bijis mazāks par 90 miljoniem latu, un treknajos gados nereti pārsniedza 300 miljonus.
Mēdz teikt, ka lielu kuģi grūti pagriezt. Vētrās tas ir stabilāks, bet ir grūti pārvarēt tā inerci. Toties mazus kuģus viļņi mētā, ka kļūst nelabi, toties to pavērsieni var būt negaidīti strauji. Pēdējie mēneši ir jo skaidri parādījuši Latvijas ievainojamību pasaules lielajās finanšu straumēs, taču piektdien publiskotie dati par janvāra tekošā konta deficītu demonstrē, cik ātri var notikt arī pozitīvas izmaiņas.Lielākais devums tekošā konta izlīdzināšanā ir straujam preču importa kritumam, kurš samazinājies par 130 miljoniem latu mēneša laikā un, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, sarucis par 35% jeb 210 miljoniem latu. Preču eksports arī samazinājies, bet salīdzinoši mazāk — par 47 miljoniem kopš decembra un par 97 miljoniem jeb 27%, salīdzinot ar 2008.gada janvāri. Tomēr vērā ņemama ir mūsu pakalpojumu eksporta līdzšinējā stabilitāte: janvāra rādītājs — 171 miljons latu — tikai nedaudz atpaliek no 2008.gada caurmēra. Par šo devumu mūsu maksājumu bilancei varam lielā mērā būt pateicīgi tranzītam un ostām, kuras turpina strādāt gandrīz iepriekšējo gadu līmenī. Rīgas ostas kravu apgrozījums gada pirmajos divos mēnešos ir pat pieaudzis par gandrīz 7%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā.
Būtu pārāk daudz cerēts, ka arī nākamajos mēnešos rezultāti būs tikpat labi. Eksports varētu vēl kristies, un nevar zināt, kas notiks ar importu, kad pēc lielajām janvāra izpārdošanām noliktavas būs iztukšotas un veikalnieki sāks atjaunot krājumus. Viena patīkama ziemas diena nenozīmē, ka pavasaris jau klāt. Tomēr janvāra dati par tekošo kontu ļauj cerēt, ka esam uz pareizā ceļa un ka tomēr spēsim pārvarēt postošo trekno gadu paradumu tērēt daudz vairāk, nekā nopelnām.