Pauls Raudseps: Neļausimies ilūzijām

Brīvā prese un žurnālisti bija nevēlami, kaitīgi, un viņu arī nebija tajā pārlaimības zemē. Varbūt atceries kā tai darbaļaužu laimes zemei bija vārds. Žurnālisti viņam vainīgi. Tas jau pat nerobežojas ar stulbumu, tas vnk ir stulbi, kaut ko tādu apgalvot demokrātiskā valstī.

Latvijas vieta - lētais krogs un publiskais nams britiem un darbaspēka piegāde īriem. Un paradīze miļjonāriem. --- Nu lūk - un to par tādu 20 gados padarīja labējās valdības un buržuji, kā arī nekompetenti un uzpirkti 'eksperti' un 'žurnālistis'. Nevajag ļauties rezignācija - šai problēmai ļoti konkrēti vainīgie - vispirms uz tiem ir jānorāda ar pirkstu, tad jāsoda un tad jāskatās, ko darīt savādāk, lai Latvija varētu turpināt pastāvēt. To arī mēgināju darīt. Un lai jauka diena tiem, kuriem rītu sabojāja kārtējais Raudsepa izverdum (kā šādas lietas sauz Ozoliņš)!

Nu pareizi, tā ir globalizācija, bet, tas nenozīmē Rietumu civilizācijas galu. Pareizāk sakot, nenozīmē Rietumu pasaules galu, Rietumu civilizācija jau mainās un būs spiesta vēl mainīties, taisni veicinot izglītotu imigrantu pieplūdumu un kļūstot par pasaules "smadzenēm", nevis norobežojoties no ārpasaules. Ir jau arī cits variants - Rietumi kļust par pasaules muzeju, tūrisma objektu, kultūras centru, jo bagātais Rietumu kultūrslānis jau nepazudīs, un, pensionāru atpūtas vietu. Ti. nevis Rietumi, bet Eiropa. Par Latvijas vietu grūti ko teikt, pagaidām Latvijas vieta - lētais krogs un publiskais nams britiem un darbaspēka piegāde īriem. Un paradīze miļjonāriem.

Mūsdienās rietumos ir palikušas (vai arī - lielā mērā iet uz to, ka paliks; ir, protams, patīkami izņēmumi, kā Somija, es te demāju mazāk Nokia, vairāk metālapstrādes, būvniecības tehnologiju, degvielas pārstrādes u.c. industrijas) tikai soft skills - menedžments, mārketings un daļēji arī finanses (ja ņem vērā, kā arābi pa krīzes laiku iepirka UBS, RBS, biržu un citu banku daļas) - bet tas arī ir tikai uz tik ilgu laiku, kamēr Ķīnas pircēji tur cieņā reitumu zīmolus, šīs tendences gan mainās, jo rietumus ir aizvien mazāk par ko apbrīnot. Paņemiet Eiropas lielās korporācijas - to vadībā un īpašniekos bieži vien var atrast pa indietim. Pozitīvs izņēmums šajā ziņām ir Obama un viņa inicatīvas Amerikas atjaunošanā - tur ir arī modernu tehnologiju un izglītības atbalsta programmas.

Nepiekrītu, ka mūsdienās nav dalījuma starp labajiem un kreisajiem. Šāds dalījums pastāv - pietiek apskatīties kaut vai debates par veselibas apdrošināšans reformu, kas notiek šajā vasarā un šajā rudenī ASV. ASV ir lielākā ekonomika pasaulē un lai gan valsts pārdala tikai 20% no IKP (Eiropā tas ir aptuveni 50% no IKP), tomēr varam nešaubīties, kas ASV politiskā mašinērija ir visattīstītākā šāda veida industrija pasaulē un no tās var tikai mācīties. Tur šis daļijums ir ļoti izteikts - vienā pusē ir darbinieku (gan strādnieku, gan profesionāļu) un ardobiedrību, mazo un vidējo uzņēmumu tiesības un tām pretim ir darba devēju un lielo korporāciju tiesības. Piem. - visiem nav vienādas nodokļu likme, nav vienādas pieejas noteiktiem tirgiem utt. Jorpojām ir cīņa, lai lielāks korporācijas un bagātnieki godīgi samaksātu visus nodokļus par taisnīgu likmi. dzeris varbūt spriež pēc tā, kas notiek Latvijas pīļu dīķī, bet viņam derētu ņemt vērā, ka sākot ar politiķiem un beidzot ar politologiem un žurnālistiem, Latvijā politisko procesu analīzes līmenis ir zems un vienpusīgs, galēji vienpusīgs. Dažos gadījumos tā ir nekompetence, dažos - pērkamība. Lai nu kā tas ir - bet to vienmēr ir jāatceras, sevišķi lasot dienu.

Nepiekrītu abiem apgalvojumiem. Pirmkārt - tas ir tādu valstu mīts, kā Latvija, ka 'Rietumi ražo pašu galveno - augstas tehnoloģijas un zinātniskos atklājumus'. Attīstītām valstīm un globālajiem konsultāciju uzņēmumiem jau sen ir skaidrs, ka BRIC un citas jaunattīstības valstis ir bīstams konkurents (ja runā par izdzīvošanu) arī tehnologiju un zinātnes jomā. Ķīnai piemēram pieder vairāk 20% pantentu nanotehnologiju jomā, visiem lielajiem uzņēmumiem - tādiem kā IBM ir savi R&D centri arī Indijā un Ķīnā - tieši tie, kas nodarbojas ar zinātni, jaunu produktu izstrādi un izpēti. Ir labs tēlains citāts no kādas Big4 (vai cik nu to tagad ir) konsultāciju kompānijas par situāciju pasaulē: 'Innovation is no longer the exclusive province of developed markets. A combination of investment, education and a strategic policy focus on new technologies has spurred the development of new clusters of innovation in emerging economies. Witness the rise of nanotechnologies and biotech in Beijing, digital media and genomics in Seoul, biofuels in Brazil and automotive technologies in Poland. As companies look to drive new sources of revenue during the recovery, a critical factor will be their ability to distribute innovation activities in a way that reflects this fast-changing map of innovation.' Un tas attiecas ne tikai uz elektroniku utt., bet arī piem. uz jurisprudenci - nesen gadījās lasīt rakstu par to, kā tie jurisprudences pakalpojumi no ASV tiek oursourcēti uz Indiju. Tas, protams, prasa lielas izmaiņas uz to, kā skatāmies uz tiesību praktizēšanu, jo visu laiku ir licies, ka tas ir profesionāļu darbs, kas grūti pakļaujas sadalīšanai pa konkrētiem uzdevumiem un kompotencēm un līdz ar to - tas kļūst vieglāk vadāms un izpildāms - bet reāli tas notiek jau tagad. Kur ir Latvijas vieta šajos procesos?

Labs raksts.Komentāri liek aizdomāties un tas jau ire labi.

Rietumi ražo pašu galveno - augstas tehnoloģijas un zinātniskos atklājumus.

Krīzi izraisīja valstsvīru uzticēšanās brīvai kapitāla plūsmai. Visai negaidīti izrādījās, ka komunistiskā Ķīna ir itin laba kapitālu ieguldīšanas vieta. Pats kapitāls parādīja, ka totalitāra vara rada labus apstākļus biznesam. Un mēs te, Latvijā aprunājam Ulmani, un noliedzam viņa nopelnus Latvijas ekonomikas pacelšanā. Tikai to zemju iedzīvotājiem, kuru bankas iegulda Ķīnā, no tā rodas bezdarbs, finansiālas grūtības. Ja kapitāls aizplūst uz tādām milzu zemēm, kā Ķīna un Indija, mūsu mazā Eiropa izrādās uz sēkļa. Mēs vairs neražojam gandrīz neko. Mums paliek tikai transports un sakari. Ražojam tikai to, ko no Ķīnas nevar atvest: siltumu un elektrību. Ražojam vēl pārtiku, jo tā dažkārt slikti uzglabājas, un Ķīnai nav pietiekošu resursu tās ražošanai.

Man šķiet, ka tavs pieņēmums, ka krīzi noorganizēja "buržuji" - ar ko, acīmredzot, jāsaprot t.s."zelta miļjarda" valstu bagātākos slāņus un pilitiķus ir galīgi garām. Nevis noorganizēja, bet, drīzāk, izraisīja ar nepārdomātu kreditēšanas un finanšupolitiku. Pie kam pašas arī visvairāk cieta. Tā doma par šo valstu gaidāmo atpalicību un krahu, šķiet, arī nedaudz pārspīlēta. Pagaidām lielākā daļa augsto tehnoloģiju un zinātne ir taisni šo valstu rokās, ne jau Rietumi tās pērk no Ķīnas un Indijas, bet Ķīna un Indija no Rietumiem. Un, dalīšana "bur;žujos" un "proletariātā" arī nedaudz problēmatiska - atšķirūibas starp kreisajām un lab;ējām partijām ES samērā niecīgas, kā arī ideoloģiskas atšķirības vispār, dominē pragmatisms. Kas attiecas uz Latviju - te nu ir netipiska situācija, piekrītu, otras tādas valsts, kur vēlētājs 29 gadus balsotu par oligarhiem piederošām partijām, un, pēc tam gaidītu no tām rīcību visas tautas, nevis šo te oligarhu interesēs, nezinu, tas jā. Bet, tas ,drizāk, liecina par Latvija vēlētāja īopatnējo domāšanu un pasaules uztveri. Ka balsos par sociāldemokr;ātiem - neizskatās, pagaidām, pirmkārt, Dinevičs, Bojārs un v;ēl daži "parād;īja" sevi RD., otrkārt, spriežot pēc reitingiem - balsos vien par tiem pašiem labējiem, kaut trīsreiz pārkrāsotiem. Tāda domāšana, uz programmām neskatās, balso vēl arvien pēc auseklīšiem un smukām frizūrām. Par Leji;ņu gan varētu balsot.

Būtu labi, ja arī raudseps un visas dienas komentētāju pulciņš neļautos ilūzijām. Tā, kā līdz šīm - atbalsts labējos un buržujus - ilgi vairs nevarēs strādāt. Tauta prasa ko citu un to, ka šādas tautas prasības atbilst tām, kas ir attīstītās valstīs, to pierāda tas, ka tur lielākie un kvalitatīvākie laikraksti ir ar centriski kreisu ievirzi. Man jau liekas, ka jaunie īpašnieki deva vienkārši laiku pierādīt dienas strādājošiem, vai viņi ir gatavi ar savu pašreizējo redakcionālo politiku sasniegt biznesa rezultātu, bet ja tas nebūs izdevies - tad būs jāmaina redakcija un tās politika. Latvija un lasītāji ar to tikai iegūs.

Man sak likties, ka nopietna makroekonomiskā krīze Latvijā nemaz nav bijusi - daži labējie politiķi kopā ar buržujiem bija novērojuši ka viņu apspiešanas un tautas degradācijas politika globālizācijas laikmetā, kad attīstības un pastāvēšanas pamatas ir inovācijas un jaunu produktu radīšana (un ko ir sapratušas arī BRIC valstis - Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna), vairs neiet cauri, jo tai ir vajadzīgi izglītoti darbinieki (Ķīnā vienā inžnierzinātnes nozarē vien gada laikā ir 3reiz vairāk augstskolas absolventu nekā ASV visās dabas un tehnisko zinātņu nozarēs kopā), kuru funkcinoēšanai nepieciešami arī relatīvi labi ienākumi un profesionāla vadība. Tad nu labējiem politiķiem un buržujiem iezīmējās dillema - vai nu viņi mācās un strādā radikāli savādāk, vai arī noorganizē šo te, ko sauc par 'krīzi', lai jelkādus tautas centienu pēc labklājības apspiestu un paši varētu turpināt savus primitīvos biznesus kā līdz šim. Pašlaik labējiem un buržuji ir uzvarējuši - savu viņi ir panēkuši. Bet viņu meli par krīzi liena ārā rūkdami. CIk ilgi tauta to turēs. Esmu parliecināts, ka tauta uz vēlēšanām spēs saņemties un nobalsot par sociāldemokrātiem - SC un LSDSP (ja viņi būs metuši etniskos kašķus pie malas). Labējo un buržuju melu piemērs ir arī ilgi muļļāties Satverses grozījumi par Saeimas atlaišanu - izrādās, ka tie nemaz nav pieņemti (nekādā redakcijuā - ne tajā, par ko tauta balsoja, ne tajā, ko ieteica zatlers vai deputāti!!!!)! To noteikti tagad ir vēl jāpaspēj izdarīt, jo, ja to atstās uz 11. Saeimu, tad atkal - daži juristi un diena mēginās iegalvot, kad tad tos nevarēs atteicināt uz pašu 11. Saimu, līdz ar to - būtu pilnīgi droši, ja grozījumus pieņem tagad, citādi to spēkā stāšanās laiks atkal var būt 4 gadi. Bet es paļaujos, ka tauta var konsolidēties un savas intereses aizstāvēt un nostāties pretim labējo un buržuju morālai pagrimšanai.

Izklausās jau jauki skaitļi, taču der atcerēties, uz kā rēķina tas ir sasniegts. Pilnīgai investīciju nogriešana, strādājošo močīšana līdz pēdējai iespējai un gaidāmā NĪ burbuļa kurināšana var palīdzēt īstermiņā - tas nav ilgtermiņa risinājums.

Šī krīze, pēc tam sekojošās vienošanās ar SVF un citiem aizdevējiem, nāk valstij tikai par labu, jo visa iepriekšējā koalīcija taču bija kā ar pufaiku apsista.Ilgtermiņā nedomāja neviena no oligarhu partijām, ar valsts naudu švenderējās pa labi un pa kreisi. Vēl jau nekas nav beidzies. Pēc būtības šiem politiķiem būtu jāpazūd no politiskās skatuves. Jautājums ir vai tas notiks, vai vēlētājs būs kļuvis kaut nedaudz gudrāks, vai tomēr turpināsim mīlēt oligarhus un viņiem pietuvinātos "augstas raudzes speciālistus".

Ir meli. lieli meli un statistika... Un tas jau sen zināms lielai daļai cilvēku!