Pauls Raudseps: Neuzticēšanās cunami

neaiztieciet cunami, tā nav jūsu darīšana :))))

Dombrovska k-gs, novēlu Jums būt izturīgam patiesā kalpošanā latviešu tautas labā un lai švešinieku kritika Jūs padara tikai principiālāku.

Sorosīdi - es ceru, ka jūs visi sasmaksiet ar savām zviedru kronām kādā mazā, sīkā, nevienam nevajadzīgā portālā vai avīželē. Latvija jums nav vajadzīga, tikai izkalpināties zviedru bankām, visādiem caurbraucēju ekspertiem un citām padibenēm. Lasieties prom.

Izlasīju par Rouland gimeni - nu nesaprotu, kas tur slikts - tie ir visai naski investori un tas ir viss, pie tam konservatīvās partijas atbalstītāji, kas nozīmē, ka Diena arī paliks labējs laikrasts, par ko, protams, ir visvairāk žēl. Man jau izskatās, ka vadība bija iecerējusi tīrīšanu un ļāva žurnālistiem aiziet notēlojot apvainotos un nevis vienkārši padzina par sliktu darbu. Arī labējā politika ir jāmāk taisīt un kas to lai zina - varbūt kvalitatīvs labējo laikraksts tikai palīdzēs šai valstij. Pašlaik izskatās cerīgi, neiznu, par ko cilvēki te uztraucas.

Tas ir strīdīgs jautājums, kurā ideālu risinājumu nav; zināms populisma elements Dombrovska idejā arī manāms, tomēr to galīgi „nolikt” diez vai ir godīgi, ja jau ASV, kā pats Raudseps nesen rakstīja, tā darbojas. Kredītu lietas var jau mēģināt risināt citādi, pārstrukturēties utt., bet tas attiecas tikai uz cilvēkiem, kam ir izredzes savu finanšu stāvokli pārskatāmā nākotnē uzlabot. Taču ir cita kategorija, kuriem burbuļa laika ienākumus vairs neredzēt kā savas ausis, jo ne izglītība, ne karjera patiesībā nebija atbilstoša jaunam mājoklim (kam parasti jāpieskaita vēl arī auto līzings, ceļojumi kredītā u.tml.). Atdot atslēgas bankai ir viņu vienīgā iespēja sākt jaunu dzīvi pieticīgākos rāmjos; var jau teikt, ka pašu stulbums vien ir vainīgs, tomēr kaut kādu izeju arī viņi ir pelnījuši. Diemžēl cilvēki nespēja paši novērtēt, ko var atļauties, un slikti, ka neviens nepateica: „Pagaidi, draudziņ, ar kredītu, padzīvo vēl īrētā dzīvoklī, pamācies, atrodi solīdāku darbu un iegūsti nopietnāku reputāciju”.

Gan FT, gan pārēja prese izdara pieņēmumu, ka šiem priekšlikumiem būtu atpakaļejošs spēks. Taču tas nekur nav teikts. Ja noteikums tiks attiecināts uz līgumiem, kas slēgti pēc grozījumu pieņemšanas, nebūtu par ko sūdzēties. Tas apgrūtinātu un sadārdzinātu kredītu saņemšanu, tādejādi liekot aizņemties atbildīgāk. Tas pats FT arī tālāk sava raksta tekstā apgalvoja, ka Dombrovska inicatiīva droši vien būtu jāsaprot kā "bargaining chip" un norāde ar sētas mietu zviedriem, ka viņi nevar vienpusēji diktēt noteikumus Latvijai (jo paši arī ir līdzvainīgi). Atšķirībā no SVF, Zviedrijas piešķirtais kredīts ir arī daļēji pašas Zviedrijas ekonomiskajās interesēs.

t.i. demokrātijas, civilizētas sabiedrības, tiesiskas valsts kaitnieki.

MAN "DIENA" IR VAJADZĪGA! Esmu izaugusi ar "Dienu". Brīnos, kas ir tie kaitnieki (ja nu, vienīgi, kāds tiešām maksā par komentu rakstīšanu) - kā Lietussargs, querty un tamlīdzīgi.

Kam - mums? Vai nu saki, kā vārdā runā, vai nu runā tikai savā vārdā. Man "diena" ir vajadzīga.

Autoram, zini, vecīt, kāpēc aiziesiet (Diena) nebūtībā? Jūms ir tikai pliks kosmopolitisms, bez nacionālās pašapziņas. Jūs esat pasaules pilsoņi bez tēvzemes un principiem. gatavi locīties visiem vējiem. Ar pseidodemokrātiskiem vēstījumiem uz lūpām. Viss. Aizejiet. Jūs mums neesat vajadzīgi. Attā...

Dombrovskis šo priekšlikumu izteica pēc iepazīšanās ar Zviedrijas tiesību normām, kas nosaka attiecības starp kredītņēmējiem un bankām. _____________________________ Tādas normas nav nekur Eiropā, ieskaitot Skandināviju, tikai ASV un arī ne visos štatos.

Var jau runāt līdz nelabumam, taču jebkurā gadījumā ir skaidrs sekojošais - vienalga kas tiek darīts vai nedarīts ar kredītņēmējiem, tas būs sāpīgi vienā gadījumā bankām, otrā pašiem kredītu ņēmējiem. Ja ieviesis premjera risinājumu vai to, ko savulaik piedāvāja SVF, daļēja parāda norakstīšana, tas būs sāpīgi bankām, ja nedarīs neko, tad tas būs sāpīgi pašiem kredītu ņēmējiem un garākā griezumā arī Latvijas valstij. Vispirms ir jāsaprot, ka nekustamā īpašua cenas vairs nebūs tādas, kādas bija 2007 un 2008 gadā, kas automātiski nozīmē ka kredītu ņēmēji visu laiku būs spiesti maksāt par pārvērtēto īpašumu. Reāli praksē jau ir vērojams, ka vienīgais pret ko tiek vērsta piedziņa ir tieši ieķīlātais īpašums, kāpēc, tāpēc, ka kredītu ņēmējam nekā vairs nav un tiesu izpildītājs diez vai ies tirgot veļas mašīnas vai televizorus vai drēbes, bez tam šis kredītņēmējs oficiāli nestrādā, proti, strādāt ta strādā, bet naudu saņem aploksnē. Tā kā reālie zaudējumi bankām pie premjera ierosinātā varianta īpaši neatšķirsies no tiem, ja nekas netiks darīts. Bet valstij šāds kredīta ņēmējs ir pazudis, kā nodokļu maksātājs un iespējamais uzņēmējs nākotnē. Manuprāt šis stāsts ir kārtējā vētrā piena glāzē. Stāsts ir cits, kā panākt, lai bankas atsāk kreditēšanu valstī, jo bez tās neviena ekonomika nevar attīstīties. Un ne jau šo grozījumu pieņemšana vai nēpieņemšana ir izsķirošais kreditēšanas atjaunošanai, tā visa ir tukša muldēšana. Manuprāt šie grozījumi ir jāpieņem un pretī jārada mehānisms, kas kompenmsē zaudējumus bankām un vienlaikus viecina kreditēšanas atsākšanos.

Un kas tad notiks, ka visas tās durvis tiks aizcirstas. Nu nealkst mums neviens aizdot naudu. Un ja neaizdos, tad gribētu es redzēt, ko tad tu teiksi, ka tādas pensijas un veselības aprūpe un kreditēšana vispār pārstās dabā eksistēt. Ko tad darīsi ar savu idiotiski iztaisnoto muguru. Paši sūdus savārījām un pašiem tagad ir jāstrēbj, nevis jāveic rituāla muguras taisnošana.

Kreditēšana jau tāpat ir apstājusies. Neko sliktāku vairs nevar sagaidīt. Ārzemju bankas ir jādabū prom no Latvijas, priekš tam jebkuri līdzekļi nebūs slikti. Protams, Dombrovska rīcība ir šantāža, bet mēs ar to drīzāk iegūstam nekā zaudējam. Ārzemju banku patreizējā rūpe ir izvilkt naudu no parādniekiem. Pēc tam šī nauda aizies uz Ķīnu vai Indiju. Patreiz mēs redzam, cik netālredzīga ir bijusi Eirosavienības attieksme pret bankām, atļaujot tām brīvas rokas. Kapitāls aizplūst ne tikai no Latvijas, bet arī no visas Eirosavienības. Kreditēšana tiek izmantota kā naudas sūknis. Patreiz notiek iesūkšanas gājiens, tikai tam nesekos atdeve atpakaļ, bet gan pārliešana citos pasaules reģionos.

Raudstep, es domāju tu saproti, ka atbildība par ķīlu pārvērtēšanu ir jāuzņemas arī bankām (galvenokārt). No malas izskatās, ka tev svarīgāka ir zviedru banku peļņa, nevis latviešu maksātspēja.