Pauls Raudseps: Septiņas labas ziņas

- Ceturtdien Latvijas lielākais farmācijas uzņēmums Grindeks atklāja jaunu, deviņus miljonus latu vērtu ražotni, kurā varēs izgatavot 1,5 miljardus tablešu un 500 miljonu kapsulu gadā. Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi pasaulē, Grindeks cer turpināt augt par 20% gadā, ieejot jaunos tirgos, tai skaitā Turcijā, Vjetnamā un Ķīnā, kur patlaban notiek Grindeks ražoto medikamentu reģistrācija. Kā saka ļoti sekmīgā preparāta Mildronāts līdzautors Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, "ņemot vērā jaunus tirgus, ko Grindeks pastāvīgi iekaro, ražotne tukša nestāvēs. Svarīgi, ka tās ir ne tikai jaunas darbavietas, bet arī ļoti liela pievienotā vērtība." - Trešdien Financial Times ziņoja par Vācijas valdības un Centrālās bankas prognozēm, ka Eiropas lielākajā tautsaimniecībā jau aprīlī apstāsies lejupslīde un sāksies ekonomikas atkopšanās. To veicinās lielie ekonomikas stimuli Vācijas eksporta tirgos, eiro kursa kritums pret dolāru, kā arī pašas Vācijas valdības pirms nedēļas pieņemtais lēmums piešķirt 50 miljardus eiro ekonomikas stimulēšanai. Vācija ir Latvijas ceturtais lielākais eksporta tirgus, uz turieni aiziet apmēram 8% mūsu eksportēto preču. Ja ekonomika un līdz ar to pieprasījums Vācijā sāks pieaugt, tas nāks par labu arī Latvijai. - Otrdien zvērestu nodeva 44.Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama. Spriežot pēc īsziņām, kuras saņēmu no Latvijas iedzīvotājiem, šis vēsturiskais notikums iedvesmo ne tikai amerikāņus, starp kuriem jaunais prezidents bauda nepieredzēti augstus reitingus. ASV vēl aizvien ir pasaules ekonomikas sirds. Ja Obamas ekonomisko padomdevēju "zvaigžņu komanda" spēs attaisnot uz viņiem liktās cerības, tad viņu plāni sazobē ar cilvēku ticību var sākt dot rezultātus, kas palīdzēs atkopties arī citiem. - Viena no lielākajām rūpēm Latvijas tautsaimniecībā ir — kur ņemt kredītresursus, lai uzturētu vai attīstītu savu biznesu, un pēdējā gada laikā SEB banka ir sevišķi krasi ierobežojusi aizdevumu izsniegšanu. Tomēr augsto tehnoloģiju uzņēmumam Sidrabe, kurš ražo unikālas iekārtas saules enerģijas pārvēršanai elektrībā, SEB nesen piešķīra trīs garantijas un kredītlīniju ar kopējo vērtību 5,1 miljons eiro. Kā ziņu aģentūrai LETA teica uzņēmuma prezidents Nils Veidemanis, "šobrīd Sidrabei ir vienreizēja iespēja (..) daudzkārt palielināt uzņēmuma apgrozījumu un attīstīt sērijveida ražošanu, jo uzņēmuma kapacitāte un resursi to atļauj". - Pēc ilgas stīvēšanās Finanšu ministrija (FM) piekāpās uzņēmēju organizāciju un Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) iebildumiem pret izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, kas līdz teju 100 000 latiem būtu paaugstinājušas cenu slieksni, zem kura nav paredzētas nekādas iepirkumu procedūras. Par augsto slieksni publiski iestājās gan ministru prezidents Godmanis, gan finanšu ministrs Slakteris, savukārt uzņēmēji un KNAB tajā saredzēja lielus korupcijas riskus. Tagad FM plāno slieksni noteikti ievērojami zemāku — 30 000 latu. Maza uzvara sabiedrības cīņā par godīgāku valsts pārvaldi. - Krievijas gāze atkal sāka plūst pa Ukrainas cauruļvadiem uz Rietumeiropu, un, kā raksta The Wall Street Journal, šķiet, ka zaudētājs 2009.gada gāzes karā ir Kremlis. Cena par gāzi, kuru Ukraina maksās Gazprom, būs ievērojami mazāka, nekā sākotnēji prasīts; cīņa ar Krieviju lika aizvien dziļākā konfliktā grimstošajiem bijušajiem oranžās revolūcijas sabiedrotajiem — prezidentam Juščenko un premjerministrei Timošenko — slēgt pamieru un vienoties par kopēju politiku Ukrainas labā; un Eiropa beidzot sāka runāt ar Krieviju vienā balsī par enerģētikas jautājumiem, uz Maskavā rīkotu "gāzes samitu" nosūtīdama tikai vienu Eiropas Komisijas pārstāvi. - Jaunais Rīgas teātris sācis rādīt aktiera Viļa Daudziņa monoizrādi Vectēvs, lieku reizi pierādot, ka Latvijā teātris ir galvenā mākslas forma, kas ļauj mūsu sabiedrībai labāk izprast sevi un šo laiku. Daudziņš skatītājiem pasniedz trīs Otrā pasaules karā ierautu latviešu vīriešu stāstus, atklāti uzrunādams tēmas, kuras parasti publiskajā telpā gruzd pusvārdos vai slēpjas aiz sakniebtām lūpām. Kad mēs, latvieši, kaut ko sakām "godīgi", pārāk bieži izmantojam patiesību kā žultī mērktu ieroci. Daudziņa izrāde ir godīga augstākā nozīmē — tās mērķis ir izmantot patiesību, nevis lai ievainotu, bet lai izprastu — gan labo, gan ļauno. Bez šādām atklātām un līdzsvarotām sarunām par sevi un savu pagātni mēs nekur tālu uz priekšu netiksim. Pagājušo svētdien pēc trīs stundu garās izrādes notika kaut kas latviešu teātrī reti redzēts — publika, kājās stāvot, aplaudēja aktierim. Šo labo ziņu uzskaitījums nav domāts, lai pozitīvisma kampaņas stilā censtos cilvēkiem iestāstīt: ja vienkārši ticēsi, ka viss ir brīnišķīgi, tad tā arī būs. Mēs esam bedrē, un dažs labs šofera dēls vai pusnakts līgumu slēdzējs apmāti turpina rakt, turklāt viens vai otrs šeit minētais gadījums var izrādīties viltus cerība. Visticamāk, kopējā situācija kļūs sliktāka, pirms tā kļūs labāka. Taču tikpat labi dažas lietas, no kurām tagad baidāmies, var arī nepiepildīties. Tāpēc jābūt reālistiem, bet nedrīkst ļaut drūmām domām sevi nozombēt. Ja mēs no šīs bedres gribam tikt ārā, mums ir svarīgi sev atgādināt, ka dzīvē nekad nav tā, ka viss ir vienlaidus slikts. Mums ir jāspēj saredzēt tās labās, cerīgās lietas, kuras ļaus mums atkal sākt virzīties uz augšu.