Iesniegumā komisijai Pavļuts atzīmējis, ka 13.jūlijā viņš Twitter novērojis, ka Iesalnieks kopīgojis ierakstu, kuram pievienots attēls ar teksta norādi "No LGBT brīva zona", kas, politiķa ieskatā, saistīts ar sociālā naida un nesaticības izraisīšanu pret noteiktu sociālu grupu - LGBT personām Latvijā - un "pirmšķietami norāda uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem".
Atsaucoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un vadlīnijām par naida noziegumu identificēšanu un izmeklēšanu, Pavļuts paudis nostāju, ka lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas, kas tiek apzīmētas ar abreviatūru "LGBT", kļuvuši par Krimināllikuma 150.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektu jeb sociālo grupu, pret kuru tiek vērstas noziedzīgā nodarījuma darbības - sociālā naida un nesaticības izraisīšana.
Krimināllikumā minētā darbība var izpausties fiziska aizskāruma (vardarbībā) veidā, verbāla aizskāruma veidā (mutvārdos un rakstveidā) un citā naida izpausmes veidā, piemēram, mantas tīšā iznīcināšanā un bojāšanā - izsistos logos, pārdurtās automašīnas riepās u.c., atzīmējis Pavļuts. Konkrētajā gadījumā noziedzīgais nodarījums esot veikts ar fotoattēlu, kurā bijusi stilistiski attēlota emblēma, kas apzīmē no noteiktas sociālās grupas - LGBT personām - brīvu zona, skaidroja politiķis, piebilstot, ka minētais ieraksts tekstuāli līdzinās otrajā pasaules karā izmantotajam apzīmējumam "judenfrei" jeb "brīvs no ebrejiem", kas tika izmantots kā apzīmējums teritorijām, kur ebreji tika izvesti vai noslepkavoti.
Pavļuts akcentēja, ka Krimināllikuma 150.panta darbībām jābūt saistītām ar zināmu publiskuma pakāpi, kas norāda, ka sabiedrība vai tās daļa tiek ietekmēta mainīt attieksmi pret kādu konkrētu sociālu grupu. Aprakstītajā gadījumā Twitter ierakstam bijusi augsta publiskuma pakāpe. Minētā ieraksta komentāru sadaļā bijusi novērojama stipra sabiedrības polarizācija un atsevišķos gadījumos izteikti tādi komentāri kā "Stulbais p**iņ, ej pakaries", tādējādi, deputāta ieskatā, minētais ieraksts rada naidu raisošu attieksmi pret LGBT personām.
Pavļuts pauda, ka personai nav obligāti jābūt apstrīdēto izteikumu vai citāda veida naida izpausmju autoram, jo noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse var izpausties arī, izplatot citu personu izteikumus, kas vērsti uz naida kurināšanu. Noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai šādās lietās svarīga būs personas subjektīvā attieksme un motivācija, veicot šādas darbības, piebildis politiķis.
Pavļuts uzsvēra, ka būtiskais kaitējums konkrētajā gadījumā tiek vērsts uz noteiktas sociālās grupas Satversmē un Latvijai saistošo starptautisko līgumu noteikto pamattiesību pārkāpumu.
Deputāts norādīja, ka Eiropas Savienības līgumos un Pamattiesību hartā ir aizliegta diskriminācija dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ, uz ko nesen norādījis arī Eiropas Parlaments savā rezolūcijā, publiski nosodot jebkādu diskrimināciju vai vardarbību seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes vai dzimumpazīmju dēļ, atgādinot, ka LGBTI tiesības ir pamattiesības.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Pavļuts aicina Saeimas komisiju savas kompetences ietvaros izvērtēt Iesalnieka rīcību atbilstoši Saeimas deputāta ētikas kodeksā noteiktajam.