Jenotsuns aizbēga no pagalma, kur viņu filmēja televīzijas ļaudis. Iespējams, Cukurduksi sabiedēja lielā kamera, nepazīstamu cilvēku klātbūtne, izšķiroši varēja būt meža zvēra instinkti, kuri ziņoja — laiks sākt patstāvīgu dzīvi. Ja pazudušais neatradīsies, neīstenosies pētniecības plāni, kuri ļautu saprast, vai pieņēmumi par jenotsuņiem kā vistveidīgo putnu ligzdu galvenajiem postītājiem ir patiesi. Cukurdukša dzīvei Diena sekojusi līdzi kopš vasaras sākuma. Maijā nedēļu veco, bezpalīdzīgo mazuli vilka izpostītā midzenī Slīteres Nacionālā parka mežā uzgāja dabas draugi. Māti un citus bērnus vilks bija nonāvējis. Parka administrācijas zoologs V.Skuja izšķīrās mazuli paturēt, saistot ar to pētniecības plānus. Lai arī jenotsuņi kā kažokzvēri Latvijā tika ievesti no Krievijas un Baltkrievijas pirms vairāk nekā pusgadsimta, viņi ir maz pētīti. Cukurduksis pazuda 29.decembrī. Zoologs saka — neesot rēķinājies ar šādu pēkšņu Cukurdukša reakciju. Pazudušo ne todien, ne arī vēlāk, vairākas dienas mežā meklējot, nav izdevies atrast. Vēl īsi pirms tās dienas, abiem pastaigājoties mežā, kad zoologs pasauca Cukurduksi ar šai sugai raksturīgo žēlai durvju čīkstoņai līdzīgo saucienu, dzīvnieks parādījies. "Pēdējā laikā gan Cukurs bija tāds rezervētāks pret mani. Kad rādīju, ka jāiet pa labi vai pa kreisi, bija apdomīgāks, iet vai neiet. Acīmredzot gribējās sākt patstāvīgu dzīvi," saka V.Skuja un piebilst — tuvojas arī jenotsuņu riests. Viņš nesen uzgājis svaigu āpša alu, kur, visticamāk, ziemoja kāds jenotsuns, pusstundu izsaucies un izsvilpojies pie alas, taču velti. Turpināšot meklēt, bet cerības esot mazas. Šai sugai nav raksturīgi atgriezties vecāku mājās, viņi dodas meklēt jaunas teritorijas. "Sākumā man, protams, bija skumji, biju pieradis pie viņa kā pierod pie suņa, arī vilšanās, ka nevarēšu izpētīt ar testiem to, ko iecerēju," nosaka V.Skuja. Piemēram, bijis nodomāts pavasarī vest Cukurduksi uz vietām, kur izvietotas mākslīgās ligzdas ar saplēstām olām, pētīt, cik jenotsuns tās apzināti meklē vai tomēr nejauši atrod, no kāda attāluma saož olas. V.Skuja saka — iespējams, aizbēgšana pašam jenotsunim ir laime būt brīvībā, "jo ieslodzījums, lai arī cik labs būtu, tomēr ir ieslodzījums". Kopš rudens Cukurduksis mitinājās plašā voljērā pie mājām. Korpulentais un biezā kažokā tērptais jenotsuns ziemai esot labi sagatavojies, daudzajās pastaigās mežā zoologam rādījis, kā pareizi pārvietojas jenotsuņi pa mežu, kā meklē barību. Lielām problēmām nevajadzētu rasties, uzskata V.Skuja. Ja vien nebūs patrāpījies ceļā vilkam vai lūsim, Cukurduksis, šķiet, tagad bauda ziemas miegu kādā alā. "Ja pavasarī dabā gadīsies uzņemt kādas jenotsuņu mazuļu bildes, teikšu — varbūt tie Cukurdukša bērni," saka V.Skuja.
(Dienas laikā gaidiet VIDEO par šo tematu)