Banka lēš, ka stacionāro pacientu apkopšanas budžetu būtu nepieciešams palielināt par 36 miljoniem latu, lai saglabātu tādu pašu finansējumu līmeni kā pērn.
Savukārt, ja Latvijas valdība lemtu saglabāt pašreizējo stacionāro budžetu pašreizējā līmenī, tad līdz 1.janvārim gultasvietu skaitu slimnīcās būtu nepieciešams samazināt par aptuveni 3000 un vēl vairāk turpmāko gadu laikā. Lai arī PB šo variantu neiesaka, tā norāda, ka salīdzinājumā ar citām attīstītām ekonomikām Latvijas slimnīcās ir pārāk daudz gultasvietu.
Tādējādi PB ierosina, ka Latvija laika periodā no šā gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.decembrim gultasvietu skaitu slimnīcās varētu samazināt par 5000. Tad Latvijā būtu aptuveni 350 slimnīcas gultasvietas uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir aptuveni tāds pats līmenis kā Dānijā 2007.gadā, norādīts dokumentos.
Pēc PB domām, Latvijas valdībai vajadzētu apsvērt arī iespēju mainīt atalgojuma sistēmu slimnīcās, ieviešot mehānismu, kurā tiek izstrādāta pacientu klasifikācijas sistēma, apvienojot pacientu tipus attiecībā pret to patērētajiem resursiem.
Tādējādi veselības aprūpes speciālistu un slimnīcu atalgojums tiktu pielāgots aprūpes efektivitātei un ilgumam. PB ierosina, ka šāds mehānisms kā paralēlā sistēma varētu tikt ieviests jau šogad. Ja tā rezultāti būtu daudzsološi, pilnvērtīga mehānisma izmantošana varētu tikt uzsākta 2011. vai 2012.gadā. Šāda atalgojumu sistēma, sākot no 2011.gada, palīdzētu uzlabot slimnīcu un speciālistu produktivitāti par 5% gadā.
Papildu neliels, taču nozīmīgs, ietaupījums varētu tiks sasniegts pārvaldes budžetā. PB ierosinājusi Veselības ministrijas budžetā iekļautos līdzekļus specializētam veselības finansējumam sadalīt pēc pircēju-piegādātāju principa, kāds tiek lietos medicīniskās aprūpes budžetā. Turklāt varētu tikt apvienotas vairākas institūcijas vai veikta to pārbaude, lai noskaidrotu to darbības nepieciešamību.
Lai arī PB atzinīgi novērtējusi Veselības ministrijas ārkārtas sociālās drošības pasākumus, banka norāda, ka tos vēl iespējams uzlabot. Pasaules Banka ierosinājusi ārkārtas sociālās drošības pasākumus nodrošināt pastāvīgi un rūpīgi uzraudzīt, lai nodrošinātu, ka tos saņem visneaizsargātākie iedzīvotāji ar piemērotiem resursiem.
Ziņojuma projekta materiāli liecina, ka Latvija joprojām saskaras ar ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē un pārmērīgi lielais slimnīcu skaits radušos situāciju ir veicinājis tikai nedaudz.
Galvenais izaicinājums jau gadiem ir veselīga dzīvesveida veicināšana un vidējā mūža ilguma palielināšana, galvenokārt koncentrējoties uz satiksmes negadījumos bojā gājušo vīriešu skaita samazināšanu, kā arī samazināt vīriešu nāves gadījumu skaitu no alkohola un smēķēšanas izraisītām slimībām.
Šīs problēmas, lai arī mazākā mērā, skar arī sievietes, atzīmē PB.
Latvijas galvenais uzdevums ir iedzīvotāju vidējā mūža palielināšana par deviņiem gadiem, tādējādi sasniedzot tā dēvēto 15 veco Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo līmeni.
Paralēli valsts budžeta nodrošinātai veselības apdrošināšanai veselības apdrošināšanas bāzes paplašināšana ļautu Latvijai piesaistīt papildus resursus veselības aprūpes nozarei, uzskata PB.
Latvijā tikai neliela daļa veselības aprūpes nozares atrodas privātās rokās, tādējādi PB iesaka Latvijai pārskatīt pašreizējo situāciju, palielinot privātā sektora līdzdalību nozarē.
PB uzskata, ka sabiedriskajam sektoram varētu arī turpmāk būt lielāka loma veselības aprūpes finansēšanā, tomēr privātais sektors varētu vairāk iesaistīties pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanā.
Tāpat PB aicina izvērtēt iespējamo komerclikuma normu attiecināšanu uz veselības aprūpes institūcijām, kā arī to iespējamo pārveidošanu par bezpeļņas organizācijām vai arī to pārdošanu.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā darbu Latvijā beidza PB pārstāvji, kuri iesnieguši savu sākotnējo redzējumu izdevumu mazināšanai. Oficiāli gan nekādi komentāri netiek sniegti, jo gala ziņojums tikšot iesniegts jūlija sākumā.