PB, piemēram, rosina, ka valdība varētu apsvērt padarīt elastīgākus dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājumu nosacījumus, ļaujot sievietēm dekrēta atvaļinājumā doties vēlāk, pēc iespējas ilgāk piedaloties darba tirgū. PB aplēses liecina, ka dekrēta atvaļinājuma sākšanās atlikšana par divām nedēļām varētu ļaut valstij ietaupīt 1,4 miljonus latu pirmajā gadā vien pēc noteikumu stāšanās spēkā.
Savukārt bērna kopšanas pabalsta apjoms varētu tikt aprēķināts, balstoties uz algu vismaz divus gadus pirms atvaļinājuma sākšanās, piedāvā PB.
Tāpat valdībai PB skatījumā vajadzētu atjaunot fiksētu bērnu kopšanas pabalstu sistēmu, kurā visi divus mēnešus līdz divus gadus veco bērnu vecāki varētu saņemt fiksētu pabalstu no valsts sociālo pabalstu budžeta. PB ierosina, ka fiksēts bērnu kopšanas pabalsts varētu saglabāties pašreizējā līmenī, proti, 50 latu un 30 latu apmērā par attiecīgi bērna pirmo un otro gadu, vai pabalsts pirmajā gadā varētu tikt paaugstināts līdz 100 latiem.
Vēl viens no priekšlikumiem paredz, ka valdībai vajadzētu apsvērt iespēju maksāt pilnu bērnu kopšanas pabalstu neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai ir bez darba.
Latvijas valdība varētu taupīt naudu, veicot izmaiņas sociālo iemaksu uzskaites un apkalpošanas sistēmā. Šobrīd sociālie pabalsti tiek aprēķināti, balstoties uz sociālajām iemaksām pat tad, ja darba devēji tās vēl nav pārskaitījuši sociālās apdrošināšanas aģentūrām. Tajā pat laikā aģentūras 2% no sociālo iemaksu veicēju algu fonda nodod privātiem pensiju fondiem, arī negaidot, kad darba devēji šos līdzekļus pārskaitīs. PB uzskata, ka reformas šajā nozarē ļautu ietaupīt 38 miljonus latu.
PB piedāvā valdībai ierobežot pabalstu izmaksu trūcīgajām mājsaimniecībām, tādējādi valsts spētu ietaupīt aptuveni 17,3 miljonus latu.
Savukārt darba pārkvalificēšanas sistēmu bezdarbniekiem vajadzētu balstīt uz pieprasījumu, nevis piedāvājumu. Tāpēc šim nolūkam piemērots kuponu modelis, kad cilvēki spēj izvēlēties apmācības programmu un atrašanās vietu, piedāvā PB. Valdībai arī vajadzētu apsvērt iespējas sniegt finansiālu palīdzību cilvēkiem, kuri piedalās apmācības programmās. Valdība varētu apsvērt iespēju piešķirt stipendijas tiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams mērot ievērojamu distanci, lai iegūtu apmācību, tādējādi tiktu mazināti ģeogrāfiskie ierobežojumi saistībā ar šo programmu.
Dokumenti arī liecina, ka PB Latvijas valdībai piedāvā būtiskas izšķiršanās un sāpīgus risinājumus sociālajā jomā, ko varētu īstenot turpmākajā budžeta deficīta mazināšanā. Viens no PB piedāvājumiem paredz, ka Latvijas valdība pensijām varētu piemērot progresīvo nodokli, ņemot vērā pensiju straujo pieaugumu ekonomiskās izaugsmes laikā līdz 2008.gadam, tādējādi valstij atgūstot daļu šajā periodā veikto sociālo maksājumu.
PB ierosina, ka valdībai vajadzētu galvenokārt koncentrēties uz iedzīvotājiem, kuri pensijā devušies nesen un no kuriem vairums ir darba spējīgi. Samazinot pensijas neapliekamo minimumu no 165 līdz 80 latiem mēnesī, valsts gadā spētu ietaupīt līdz pat 85 miljoniem latu.
Tāpat PB ierosinājusi apsvērt iespēju atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus mēnesī, par līdz 1996.gadam veiktajām sociālajām iemaksām, kas ļautu ietaupīt 120 miljonus latu.
Vēl viens priekšlikums paredz, ka valdībai vajadzētu indeksēt pensijas, kas, ņemot vērā patēriņa cenu samazinājumu, nozīmētu arī pensiju samazināšanu. Ja pensijas tiktu indeksētas attiecībā pret deflāciju, tad valsts varētu ietaupīt, pirmajos divos gados izdevumus samazinot par 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valdība varētu apsvērt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, pat ja īstermiņā tas neveicinātu fiskālos ietaupījumus, lai vidējā termiņā samazinātu pensiju deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā. PB piedāvā, ka pensionēšanās vecums no 2015.gada varētu tikt palielināts par sešiem mēnešiem gadā.
Latvijas valdībai vajadzētu pieturēties pie plāna atjaunot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā. Laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam samazinot iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā no 6% līdz 2%, samazinājusies arī nodevu bāze privāto pensiju fondu menedžeriem. PB norāda, ka šī iemesla dēļ daļa fondu menedžeru varētu pamest tirgu, samazinot konkurenci un palielinot kontu administrācijas maksas.
PB pārstāvji, kuri prezentējuši savu redzējumu un rekomendācijas budžeta izdevumu samazināšanai, darbu Latvijā beidz piektdien. Ziņojums un tajā ietvertie PB priekšlikumi un rekomendācijas tiks pārrunātas PB misijas laikā, un gala ziņojumu PB plāno iesniegt Latvijai jūlija sākumā. Pašlaik ziņojuma projekts pēc PB lūguma ir ierobežotas pieejamības.Jāpiebilst, ka arī Eiropas Komisija (EK) izteikusi ierosinājumu, ka pensionēšanās vecumu Eiropas Savienībā (ES) vajadzētu paaugstināt regulāri, lai bloka dalībvalstu iedzīvotāji pensijā pavadītu ne vairāk kā trešdaļu dzīves, vēsta laikraksts "Financial Times Deutschland". EK dokumentos norādīts, ka pensionēšanās vecums ES vidēji ir nedaudz virs 60 gadiem, kas ir mazāk par vidējo pensionēšanās vecumu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, kur vīrieši pensijā dodas 63,5 gadu, bet sievietes - 62,3 gadu vecumā.
Komisija vēsta, ka līdz 2060.gadam eiropieši dzīvos vidēji par septiņiem gadiem ilgāk, tādējādi būtu nepieciešams palielināt pensionēšanās vecumu līdz gandrīz 70 gadiem, lai saglabātu līdzsvaru, kad pensijā netiek pavadīta vairāk nekā trešdaļa dzīves, proti, vairāk par 18 gadiem.
Jaunais
EK ierosinājums paredz, ka pensionēšanās vecums tiku palielināts par
četriem gadiem un astoņiem mēnešiem, salīdzinot ar patlaban ES valstīs
noteiktajiem 65 gadiem.