Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

PB: par sociālā budžeta izdevumu samazināšanu Latvijai jāizlemj pašai

Pēc tikšanās ar Latvijas valdības vadītāju un citām amatpersonām Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts Zēliks izvairīgi komentē viņa vadītās iestādes ieteikumus Latvijai samazināt pensijas, finansējumu veselības aprūpei un izglītībai.

R.Zēliks norādīja, ka Latvijā pastāv demokrātiska valsts iekārta, tādēļ lēmumi par to, kur un kā taupīt, ir jāpieņem Latvijas cilvēkiem un Latvijas valdībai. "Mums ir jāpiedāvā iespējas, kā palielināt ienākumus un samazināt izdevumus, bet lēmums ir Latvijas cilvēku ziņā," viņš sacīja.

Jautāts par to, vai ir jāsamazina valsts sociālais budžets, viņš norādīja, ka sociālais budžets ir ļoti svarīga ekonomikas atkopšanās daļa. Viņaprāt, saskaroties ar krīzi, Latvija izvēlējās doties ļoti sarežģītā virzienā. Tomēr gan toreiz, gan tagad ir ļoti ierobežots izvēļu loks turpmākai rīcībai – palielināt ieņēmumus vai samazināt izdevemus, bet "ne mums tas ir jālemj", teica PB prezidents.

Piektdien no rīta Latvijas Radio PB pārstāvji Pīters Herolds un Trūmens Pakards, kas darbojas starptautisko aizdevēju tehniskajā misijā, pauda viedokli, ka vislielākās iespējas rast jaunus ietaupījumus, kas ļaus Latvijai veiksmīgi virzīties uz eiro ieviešanu un nodrošināt budžeta stabilitāti, ir sociālajā budžetā, īpaši samazinot pensiju kopējās izmaksas.

"Šeit ir jāņem vērā statistikas rādītāji, kas apliecina, ka laikā no 2005. līdz 2009.gadam pensiju vērtība reāli palielinājusies par 69%, vienlaicīgi latviešu pirktspēja ir samazinājusies par 25%. Ņemot vērā atsevišķas strukturālās iezīmes, pensiju apmērs ļoti strauji pieauga laikā, kad ekonomika bija nonākusi grūtībās. Tā nav neviena vaina, tās ir pensiju formulas mehāniskas sekas, kas nav īpaši piemērotas situācijām, kad pēc ilgstošas izaugsmes nāk straujš pagrimums. Sekas ir tādas, ka jūs maksājat milzīgus līdzekļus vienai sabiedrības grupai, taču vienlaicīgi netiek nodrošināta finansiālā sloga izlīdzināšanās sabiedrībā," savu pozīciju pamatoja eksperti.

Viņi domā, ka šajā sfērā iespējams rasts vislielākos un drošākos ietaupījumus, un tas esot PB ziņojuma galvenais secinājums.

DB atgādina, ka pavasarī valdībai piedāvāts veikt virkni visai nepopulāru lēmumu ar mērķi samazināt sociālā budžeta izdevumus, starp tiem atcelt piemaksas "lielajām pensijām", neapliekamā minimuma samazināšana vecuma pensijām, tālāka izdevumu samazināšana izglītībā un veselības aprūpē.

Finanšu ministra Einara Repšes (JL) pārstāvis Aleksis Jarockis Diena.lv teica: finanšu ministrs starptautiskajiem aizdevējiem skaidri pateicis, ka pensijas nedrīkst samazināt. Katrā tikšanās reizē PB, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvji pilnībā informēti par cilvēku ienākumiem. Ministrija uzskata, ka pietiekoši izskaidrojusi to, ka Latvijā ir 34% pensionāru, kuru mēneša ienākumi ir līdz 160 latiem.

Mēs neesam tie, kas saka grieziet šeit vai tur, palieliniet tur vai citur, taču mēs sniedzam padomus un analīzi par to, kā darbojas izdevumu programmas vienā vai otrā sfērā, kāda ir pieredze citās valstīs. Mēs neesam tie, kas liek valdībai kaut ko darīt, to liek ekonomiskā realitāte, piektdien intervijā teica abi PB pārstāvji.

Viņi norāda, ka ekonomiskā realitāte lika pieņemt smagus lēmumus un PB sniegtā analīze palīdz nosvērties par labu vienam vai otram smagam lēmumam.

PB, kas ne vien izstrādāja tā saucamā sociālā spilvena pasākumus, bet arī analizēja dažādas nozares, secinājusi, ka pēc 2009.gadā pieņemtajiem nopietnajiem lēmumiem izglītības un medicīnas sektoros tuvākajos divos vai trīs gados nebūs iespējams veikt vēl lielākus budžeta samazinājumus.

Vaicāti par strīdīgajiem ieteikumiem sporta vai kultūras jomā, organizācijas pārstāvji norādīja, ka viena no galvenajām idejām pārdomātā dialogā ir visu - pat visnenozīmīgāko - ierosinājumu apspriešana. Izskatot budžetu kopumā, PB eksperti nonākuši arī pie sporta, taču šī ideja tikusi atmesta galvenokārt tāpēc, ka šeit ietaupīt gandrīz nevarēja. Līdz ar to PB vēlējās, lai valdība pievērš vairāk uzmanības citām nozīmīgākām sfērām.

"Mūsu pētījums visvairāk bija koncentrēts uz izglītības, medicīnas aprūpes un sociālajām sistēmām, kā arī uz valsts pārvaldi. Tas nozīmē, ka mums nebija nevienas svētās govs. Mūsu uzdevums bija atrast jomas, kurās ir iespējams ietaupīt drošā veidā," teica PB eksperti.

"Gribam nogriezt taukus, bet negribam aiztikt muskuļus un pilnīgi noteikti negribam aizskart kaulu."

Viņi atzinīgi vērtē Latvijā veiktās strukturālās pārmaiņas, taču norāda, ka ir jāpaiet laikam laikam, kamēr īstenotās reformas nesīs pozitīvus rezultātus.

Vērtējot situāciju Latvijā, PB pārstāvji norādīja, ka Latviju ekonomiskā krīze skāra gandrīz vissmagāk, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, un, ņemot vērā radušos situāciju, valdība mēģināja "īstenot ko tādu, kas ir ļoti rets gadījums ekonomiskajā vēsturē". Proti, tā īstenoja iekšējo devalvāciju un pielāgoja ekonomiku esošajiem apstākļiem. Pēc PB pārstāvju teiktā, attiecībā uz fiskālo jautājumu noregulēšanu sasniegtie rezultāti vienmēr tiekot raksturoti kā ļoti ievērojami un var teikt, ka izvirzītie mērķi pat ir pārsniegti. PB esot patīkami pārsteidzis temps, kādā veidā tiek ieviestas vairākas nozīmīgas sociālā sektora reformas.

Arī ekonomiskie rādītāji ir iedrošinoši un situācija katru ceturksni uzlabojas, līdz ar to var uzskatīt, ka ekonomika ir sasniegusi nopietnu pagriziena punktu. Taču bažas joprojām rada augstais bezdarba līmenis. "Būsim apmierināti tikai tad, kad būs vērojama ilgstoša ekonomikas izaugsme un, piemēram, izglītības un medicīnas sektoru reformas nesīs rezultātus," paziņoja PB speciālisti , pēc kuru domām, vēl tāls ceļš ejams.

Viņuprāt, Latvijas valdība cenšas skatīties acīs realitātei.

Cik gadus vēl būs nepieciešami dažādi taupības pasākumi, viņi nevarēja pateikt. "Varētu teikt tā – ja šīs ir pagrimuma beigas, tad 0,1% iekšzemes kopprodukta pieaugumu vēl nevar saukt par nopietnu izaugsmi. Paies ļoti ilgs laiks, līdz būs manāms bezdarba samazinājums un valsts ienākumu pieaugums. Ir grūti teikt, cik liela ietekme būs taupības pasākumiem, taču valdība uzskata, ka tie vēl ir iespējami. Noteikti nepiecšama budžeta restrukturizācija, lai rastos iespēja izaugsmei, nevis būtu tikai tik daudz līdzekļu, lai nomaksātu rēķinus."

Intervijas beigās, noslēdzot to uz optimistiskas nots, PB pārstāvji pauda viedokli, ka pašlaik ir vērojamas pirmās skaidrās pazīmes par atveseļošanās sākšanos, irr radīti pamati pavisam citai nākotnei.

"Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadītājs parasti saka: nekad neizniekojiet labu krīzi. Tas var izklausīties cietsirdīgi, taču jebkuras krīzes galvenā ideja ir rast iespēju veikt reformas, kas nesīs vēlamos rezultātus vidējā termiņā," teica PB speciālisti, kuri uzskata, ka Latvija nav izniekojusi šo krīzi, bet likusi pamatu pavisam citai ekonomikai nākotnē.

Ceturtdien ar PB prezidentu Robertu Zēliku tikās Latvijas prezidents Valdis Zatlers. R.Zēliks izteicis atzinību par paveikto ekonomiskās situācijas uzlabošanā Latvijā, kā arī pozitīvi vērtēja reformu gaitu un vienošanās par budžeta deficīta pakāpenisku samazināšanos ievērošanu. V.Zatlers savukārt izteicis pateicību PB par finansējuma nodrošināšanu sociālā drošības tīkla izveidei, iepazīstināja ar savu redzējumu par ekonomisko un sociālo situāciju Latvijā, kā arī pauda viedokli, ka ekonomiskā situācija pēc krasa krituma pakāpeniski sāk uzlaboties. V.Zatlers arī izteicis stingru apņēmību cieši sekot līdzi turpmākajai reformu gaitai.

(pievienota 8.rindkopa)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas