Lielas izvēles iespējas
"Latvija vēl nav sapratusi, ka trauksmes cēlēji patiešām var būt ļoti kvalitatīvs veids, kā apkarot ēnu ekonomiku un noziedzīgus nodarījumus," Dienai norāda organizācijas Delna jurists Jānis Veide. Lai gan likumprojekts, par kuru 1. lasījumā balsoja 67 deputāti, kopumā vērtējams atzinīgi, tam ir arī dažas vājās vietas. Bažas raisa nepietiekamais finansējums, kas paredzēts tā iedzīvināšanai. Informatīvajai kampaņai plānoti 20 tūkstoši eiro, mājaslapas izveidei – 17 tūkstoši eiro, bet atlīdzībai (kā piemaksas Valsts kancelejas (VK) darbiniekiem) – 44 tūkstoši eiro. VK ir noteikta par trauksmes cēlēju kontaktpunktu. "Plānotie līdzekļi nav lieli, un tas var apdraudēt likumprojekta labā mērķa sasniegšanu," uzskata Veide.
Citviet ar šiem jautājumiem nodarbojas ja ne atsevišķas iestādes, tad departamenti gan, jo ne vien sabiedrība, bet arī atbildīgās amatpersonas ir jāizglīto, kā jāstrādā ar trauksmes cēlējiem un ziņojumiem, lai izslēgtu datu vai informācijas noplūdi.
Arī pašlaik likumos ir paredzēti atsevišķi ziņotāju aizsardzības mehānismi, taču tie ir nepilnīgi. Likumprojekts, pēc Veides domām, personai dod lielas izvēles iespējas, kur un kā celt trauksmi. Ja nav uzticības valsts institūcijām, cilvēks var vērsties nevalstiskajās organizācijās. Arī personas anonimitāte ir garantēta vairākos veidos. Piemēram, trauksmes cēlēja ziņojumam tiks noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss; ziņotāja vārds un uzvārds tiks aizsvītrots vai nomainīts ar citu. Trauksmes cēlēja intereses varēs pārstāvēt organizācija, lai viņa vārds nekur nefigurētu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 18. maija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Trollis JT