Diskusija par eiro ceturtdien sākās plkst.15 un ilga vairāk nekā trīs stundas, savukārt vēlāk VL-TB/LNNL frakcija un valde aptuveni pusotru stundu lēma par partijas nostāju jautājumā par eiro ieviešanu. Galu galā tika nolemts atbalstīt likumprojekta tālāku virzību pirmajā lasījumā.
Diskusijās ar nacionālo apvienību, kas notikušas pirmdien un trešdien, piedalījās premjers Valdis Dombrovskis (V), finanšu ministrs Andris Vilks (V), Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā arī dažādi eksperti, kuri gan atbalsta, gan neatbalsta eiro ieviešanu Latvijā.
Iepriekš vairāki nacionālās apvienības deputāti pauduši šaubas, vai jābalso par eiro ieviešanu Latvijā. Dombrovskis trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja, ka nacionālā apvienība pašreiz nav izvirzījusi nekādas prasības saistībā ar plānoto eiro ieviešanu, kā arī nav izrādīta vēlme padarīt eiro par "tirgošanās objektu".
NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis paziņojumā medijiem norāda, ka situācija vairākās eirozonas valstīs vēl joprojām ir gana smaga un grūti prognozējama, lai iepriekš pieņemtie lēmumi par atbalstu eiro varētu tikt pakļauti šaubām un potenciālai pārskatīšanai. "Neskatoties uz to, NA, iespējams, ir vienīgā politiskā partija, kurā pēdējo mēnešu laikā notikušas nopietnas diskusijas Par un Pret eiro, pieaicinot arī augsta līmeņa abu pušu ekspertus. Uzskatām, ka pāreja uz eiro ir pietiekami nozīmīgs jautājums, lai par to lemtu atbildīgi un argumentēti," norāda E.Cilinskis.
Diskusiju rezultātā Nacionālā apvienība nonāca pie secinājumiem, ka lai arī jāturpina virzība uz eiro ieviešanu, ar to saistīti būtiski riski, kuru mazināšana ir valdības kopējais pienākums. Īpaši uzsverami uzdevumi ir nerezidentu spekulatīvā kapitāla līdzekļu iepludināšanas, iespējamās inflācijas mazināšanas pasākumu īstenošana, eksporta un importa bilances uzlabošana.
NA uzskata, ka eiro ieviešanas ekonomiskās sekas nav viennozīmīgi prognozējamas, proti, satur gan pozitīvus, gan negatīvus aspektus. Katrā ziņā eiro nav brīnumlīdzeklis Latvijas problēmu risināšanai, bet ir līdzeklis, kura ekonomiskais izdevīgums ir atkarīgs arī no daudziem citiem apstākļiem. Tomēr NA gala lēmumu izšķīra eiro ieviešanas ģeopolitiskā nozīme. Pārtraucot jau sen uzņemto Latvijas kursu uz eiro ieviešanu, faktiskās iespējas pievienoties eirozonai visticamāk būtu izsmeltas, kas nozīmētu drošu signālu pasaulei par ārpolitisko prioritāšu maiņu. Pastāv būtiski riski, ka Krievija kādā brīdī izmantotu rietumu sabiedroto uzticību lielā mērā zaudējušās Latvijas ekonomisko destabilizāciju kā līdzekli būtiskas politiskās ietekmes palielināšanai Latvijā.
NA nevar atļauties Latviju pakļaut šādiem riskiem. Kā norādīts NA programmā „nav pamata uzskatīt, ka Latvijas nacionālās valūtas saglabāšana globālo satricinājumu brīžos mūs varētu pasargāt vairāk nekā piederība Eiropas vienotās valūtas zonai. (..) uzskatām, ka eiro ieviešana mazinātu Latvijas ekonomikas ārējo ievainojamību”. Vienlaikus NA ciena Latvijas pilsoņu tiesības tieši izteikties par šo valstij un sabiedrībai nenoliedzami nozīmīgo jautājumu, tai skaitā rosināt referendumu.
Ceturtdien,13.decembrī, Saeimas plenārsēdē paredzēts pirmajā lasījumā izskatīt eiro ieviešanas likumprojektu, kuru galīgajā lasījumā varētu pieņemt 31.janvārī. Latvija eirozonai plāno pievienoties no 2014.gada un jau tagad sekmīgi pilda Māstrihtas kritērijus, kas ir nepieciešami, lai to uzņemtu eirozonā.
Jau ziņots, ka opozīcijā esošie politiskie spēki - apvienība Saskaņas centrs (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - ceturtdien gaidāmajā balsojumā neatbalstīs nedz eiro ieviešanas likumprojektu, nedz steidzamības statusa noteikšanu tā pieņemšanai.
(pievienots E.Cilinska viedoklis 5.-8.rindkopā)