Ātrie atbrauks ātrāk
Latvijā par viena NMP dienesta izveidi lēmums tika pieņemts jau 2000.gadā un to vajadzēja īstenot desmit gadu laikā. Līdzšinējo 39 NMP apakšstaciju vietā jāizveido pieci reģionālie vadības un dispečeru centri, kas atradīsies Rīgā, Valmierā, Jelgavā, Kuldīgā un Rēzeknē vai Daugavpilī. Tiks paplašināts arī ātro brigāžu skaits — ja tagad to ir 170, tad pēc diviem gadiem vajadzētu būt jau 240. Šogad nauda jaunu mašīnu iepirkšanai gan nav piešķirta, tādēļ jaunas brigādes netiks veidotas. Izskanējis vien, ka tuvākajos piecos gados būs nepieciešami vairāk nekā deviņi miljoni latu 200 jaunu ātrās palīdzības mašīnu iegādei.
Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) pārliecināts, ka pacients šo pārmaiņu rezultātā gūs tikai labumus. Pirmkārt, nebūs vairs administratīvo robežu — uz izsaukumu brauks tuvākā brigāde, nevis tā, kas atrodas konkrētā rajona vai slimnīcas apkalpes zonas robežās. "Tātad viss būs ātrāk. Būs vienota materiāli tehniskā bāze, visu auto tehniskais stāvoklis uzlabosies. Būs viena cena visā valstī, piemēram, par nepamatotiem izsaukumiem," skaidro I.Eglītis.
Viens no ieguvumiem būs arī vienota sakaru sistēma. Proti, iecerēts veidot no 112 neatkarīgu tālruni 113, kas būtu tikai medicīnas problēmu gadījumā, kas izsaukumu pieņemšanu padarītu daudz ātrāku. Te gan sašutis ir Katastrofu medicīnas centra (KMC) direktors Mārtiņš Šics, jo viņš jau pusgadu lūdz VM šo numuru rezervēt, bet tas nav izdarīts. "Taču tikmēr bojā iet dzīvības. Ja Latvijā būs atrisināts tiešās medicīnas iezvans, katram no pusmiljona Latvijas iedzīvotāju, kas gadā izsauc ātro palīdzību, tā atnāks par minūti ātrāk. Šī minūte dod gadā apmēram par piecdesmit līdz simt dzīvu palikušu cilvēku vairāk," saka M.Šics. VM valsts sekretārs Armands Ploriņš uz to vien norāda, ka nu sarunas ar Satiksmes ministriju par to ir ievadītas, taču šogad numura vēl nebūšot.
Strīdi par formu
Līdz šim NMP dienestu bija iecerēts izveidot, izmantojot KMC tehnisko bāzi. "Tagad mums viss ir sagatavots, lai sāktu strādāt vienotā sistēmā," saka KMC vadītājs M.Šics. Aizvadīto gadu laikā, piemēram, izveidotas datubāzes par tehniskajiem līdzekļiem un darbiniekiem, vairākām mašīnām uzstādītas GPS (transporta kontroles sistēmas), un jau tagad, redzot, kur katra atrodas, uz izsaukumu var nosūtīt tuvāko. Tā kā patlaban ir visi priekšnoteikumi, lai KMC izveidotu vienotu sistēmu, M.Šics nesaprot VM pēkšņo lēmumu no 1.augusta veidot pilnīgi jaunu ministrijas pakļautības iestādi, nevis kā iepriekš nolemts — veidot to KMC.
A.Ploriņš atzīst — šāds lēmums pieņemts tikai gada sākumā. "Viņi (KMC) darīja, darīja, darīja, un šā gada februārī saņēmām no viņiem kārtējo ieviešanas plānu, kam vajadzēja aptuveni 27 miljonus latu," saka A.Ploriņš. Tomēr naudas nav. "Sākām domāt, vai tiešām vajag 27 miljonus, lai fiziski apvienotu 39 apakšstacijas? Protams, nē! Tāpēc veidosim pilnīgi jaunu iestādi, kas šajā gadā juridiski pārņems 39 apakšstacijas un izveidos to vietā piecus reģionālos centrus un kas naudu neprasīs," skaidro A.Ploriņš.
To gatavs darīt arī M.Šics, paskaidrodams, ka prasītā nauda ietver visus pasākumus, kas būtu veicami, lai vienotais dienests pilnvērtīgi — ar jaunām mašīnām, nepieciešamo skaitu brigāžu — sāktu strādāt jau tūlīt. Uz jautājumu, vai jaunajai iestādei arī tos pašus līdzekļus nevajadzēs, A.Ploriņš atbild apstiprinoši, tādējādi netop skaidrs, kāpēc jāveido jauna iestāde, nevis jāturpina jau astoņu gadu laikā iesāktais.