To atklāja un nodeva publikas lietošanai 1817. gadā.1829. gadā A. Ģ. Vērmanes dēls Prūsijas ģenerālkonsuls J. K. Ģērmanis parkā uzcēla nelielu obelisku mātes piemiņai. 1884. gadā pie obeliska tika uzstādīti tēlnieka Augusta Folca veidoti akmens lauvas, un apkārt izveidoja bagātīgus puķu stādījumus. 1954. gadā obelisks tika nojaukts un lauvas pārvietoti, bet 2000. gadā ansamblis tika atjaunots. Lauvu restaurāciju pēc pašvaldības aģentūras „Rīgas pieminekļu aģentūra” pasūtījuma veica SIA Ivars Feldbergs. Skulptūru demontāžas, restaurācijas, uzstādīšanas un jaunu postamentu izgatavošanas darbi izmaksāja 5207 latu. Dekoratīvo skulptūru Miera deja veidojusi tēlniece Pārsla Zaļkalne pēc Matisa dekoratīvās freskas Deja kompozīcijas motīviem. Šis darbs Rīgas kanālmalas zaļajā zonā tika uzstādīts pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados.Laika gaitā metāla skulptūras bija skārusi korozija, kas apdraudēja nesošās konstrukcijas. Restauratoru uzdevums bija novērst savienojumu šuvju bojājumus, atjaunot skulptūras stabilitāti un patinējumu.Darbus veica IK Aleksander Art. Skulptūras restaurācija, demontāža un uzstādīšana izmaksāja 2968 latu.
Pēc restaurācijas Vērmanes dārzā atgriezīsies lauvu skulptūras
Trešdien, 27. oktobrī plkst. 13.30 Vērmanes dārzā pēc restaurācijas tiks atklātas lauvu skulptūras, bet pēc tam - skulptūra Miera deja kanālmalas zaļajā zonā Raiņa bulvāra malā, informē Rīgas dome. Anna Ģertrūde Vērmane (1750. -1827.) ziedoja ievērojamus līdzekļus, lai izveidotu parku, kas tagad nes viņas vārdu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.