Par konkrētākiem pasākumiem viņa pagaidām gan atturējās runāt, taču paredzēja, ka protestētājiem pievienosies arī citi cilvēki. "Nekādu vardarbību neplānojam, Kampara kungs paliks sēžot šajā krēslā, neapgāzīsim krēslus vai galdus," piebilda I.Rīdere.
Viņasprāt, ministrs negrib saprast protestētāju prasības, neatceļot tarifus, tāpēc sabiedrības pārstāvji patur tiesības rīkoties tālāk. "Tautai nav iespējams izdzīvot, jo šie tarifi skars tālāk gan ražošanu, gan preču tirgošanu. Mēs jau tā dzīvojam zem iztikas minimuma, gandrīz visi," pēc gandrīz divas stundas ilgušās tikšanās norādīja I.Rīdere, piebilstot, ka varbūt labāk dzīvojot A.Kampars.
Pēc viņas domām, ar jaunajiem tarifiem tauta tiek dzīta vēl dziļāk krīzē un "vēl tuvāk bezdibenim". "Kampara kungs negrib saprast, ko mēs prasām. Viņš runā gari un varbūt pareizi no sava viedokļa, bet mēs gribam dzīvot, gribam dzīvot Latvijā, negribam braukt projām un negribam arī mirt šeit. Mūsu bērni grib šeit dzīvot," teica I.Rīdere.
Viņa vairākkārt pauda šaubas, ka ministrs saprot protestētājus. "Viņš gan teica, ka viņam tuvumā ir kaimiņi un tā tālāk, bet es stipri šaubos, vai tie kaimiņi dzīvo tādā līmenī kā 99% tautas."
A.Kampars savukārt uzsvēra, ka viņam kā ministram nav ne juridisku, ne tehnisku iespēju atcelt tarifus un tagad par tiem ir jāizlemj tiesai, kurā iesniegtas teju 20 prasības.
"Nevienu brīdi neesmu uzskatījis, ka tarifu palielināšana ir kaut kas labs un pareizs, un kaut kas tautsaimniecībai nekaitīgs," uzsvēra A.Kampars un piebilda: "Ļoti labi saprotu, cik tas ir sāpīgi. Darīsim visu, lai tādas lietas neatkārtotos."
"Ņirgāšanās par iedzīvotājiem būtu tad, ja politiķis mēģinātu izdot rīkojumu, kam viņam nav pilnvaru. Politiķiem ir savas noteiktas pilnvaras, ko viņš spēj darīt," teica ministrs.
Viņš minēja vairākus pasākumus, ko valsts var darīt, tai skaitā trīs mēnešu laikā tikšot piedāvāts jauns universālā pakalpojuma modelis, kura mērķis ir pasargāt mazturīgākos, tiks uzlikts moratorijs obligātā iepirkuma komponenti ietekmējošajiem normatīvajiem aktiem, kas varētu pacelt tarifu, kā arī "darīts viss, lai uzņēmējiem sprieguma kvalitāte un elektrības pieejamība būtu ar citu attieksmi". Tikšot arī publiskota plašāka informācija par Latvenergo meitasuzņēmuma AS Sadales tīkls darbību.
A.Kampars neuzskata, ka šāda reakcija uz iedzīvotāju iebildumiem uzskatāma par kādu pamošanos. "Situācija vienmēr bijusi krietnā uzmanības lokā," uzskata ministrs. Viņš norādīja, ka monopoluzņēmums vienmēr centīsies kaut kādā veidā savu stāvokli izmantot, savukārt iepriekšējie mēģinājumi veikt reformas Sadales tīklā ne vienmēr izdevušies tā, kā gribētos. Ministrs atzina, ka šī ir viena lieta, kas līdz galam nav izdevusies, taču tagad daudz lielāka iniciatīva jāuzņemas jaunajai Sadales tīkla valdei. Pēc viņa domām, no vecās valdes bija grūti gaidīt kādas nopietnas reformas, jo tā sistēmu izveidojusi.
A.Kampars arī kritizēja Latvenergo rīcību, informējot sabiedrību par izmaiņām. Viņam esot "lieli pārmetumi" energokompānijai par to, ka paskaidrojumi nav bijuši pietiekami.
I.Rīdere atzina, ka vienīgais pozitīvais ministra priekšlikumos ir caurspīdīgums. Lielākoties priekšlikumi attiecas uz ilgtermiņu.
Arī Ilmārs Poikāns, kas plašāku atpazīstamību sabiedrībā ieguva kā hakeris Neo, pēc tikšanās atzina, ka "sausais atlikums" ir diezgan mazs. Viņu piedalīties sanāksmē bija aicinājuši protestētāju pārstāvji.
Viņš arī pauda viedokli, ka nav pareizi obligātā iepirkuma komponenti saukt par zaļo nodokli, jo zaļās enerģijas daļa tarifā esot pietiekami maza, bet daudz to ietekmē atbalsts koģenerācijas stacijām.
I.Poikāns arī uzskata, ka nenāktu par sliktu publicēt "pāris akcionāru lēmumus", lai varētu saprast, ko valsts pārstāvji ir izlēmuši. Cita starpā viņš ieminējās, ka Latvenergo vadību vajadzētu pārbaudīt ar melu detektoriem.
Tikšanās laikā pie Ekonomikas ministrijas ar 24.marta protesta plakātiem stāvēja vīrietis un sieviete, aicinot garāmgājējus atbalstīt protestu. Viņi pauda viedokli, ka ir jāizmanto visas iespējas iebilst pret tarifiem.
A.Kampars ceturtdien tikās ar sabiedrības pārstāvjiem, kuri pirms nedēļas Valsts prezidentam un Saeimai iesniedza rezolūciju, izsakot neapmierinātību ar Latvenergo sagatavoto un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izvērtēto elektroenerģijas tarifu plānu.
Kā ziņots, no šā gada 1.aprīļa stāsies spēkā jauna Latvenergo elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtība. Latvenergo elektroenerģijas tarifus izvērtēja regulators un atzina, ka nav pamata tos noraidīt.
Saskaņā ar jaunajiem tarifiem vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kas tērē vairāk. Tarifs būs atkarīgs no patēriņa apjoma gada garumā, un uzskaiti sāks no 1.aprīļa. Par pirmajām 1200 kilovatstundām būs jāmaksā pašreizējais tarifs - 8,25 santīmi par kilovatstundu. Kad šis patēriņa apjoms tiks pārsniegts, tarifs būs 10,74 santīmi par kilovatstundu.
Pēc Latvenergo aprēķiniem, apmēram 30% mājsaimniecību ikmēneša maksa par elektrību gada griezumā pieaugs vidēji par latu, 16% mājsaimniecību ikmēneša maksa pieaugs vidēji par 4,36 latiem, bet 6% - par vairāk nekā desmit latiem. Puse mājsaimniecību neizjutīs tarifu izmaiņas.
Juridiskajām personām, kam nav pienākums pirkt elektrību brīvajā tirgū, no 1.aprīļa tiks piemērota tirgus cena, bet līdzšinējā viena tarifu plāna vietā varēs izvēlēties no trīs.
Pēc Latvenergo sniegtās informācijas, vidēji no 1.aprīļa tarifs mainīsies par 21%.