Gruntsgabalam Aivas pašlaik jāsāk detālā plānojuma izstrāde, gruntsgabalam Rutki jau gatava detālā plānojuma pirmā redakcija, taču vietējā pašvaldība tā izskatīšanu pārtraukusi, jo ir saņemti pretrunīgi sabiedrisko organizāciju atzinumi. LOB pateikusi nē, bet cita sabiedriska organizācija – Baltijas Ornitologu asociācija pateikusi jā – dzērvju pļavas ir apbūvējamas. Tiesa gan, par otru asociāciju līdz šim neviens nekad nav dzirdējis, nevienam izziņu birojam nav šādas organizācijas kontaktu, un pat uz Ventspils novada domes saņemtās veidlapas nav tālruņa numura, norāda Neatkarīgā. Tikai adrese – Rīgā, Ogļu ielā 26–2, kas saskaņā ar LOB izpēti ir tā pati, kurā mājo pozitīvā putnu speciālistu atzinuma pieprasītāji un detālo plānojumu pasūtītāji.
Projekta īpašnieks un virzītājs Renārs Liepiņš nemaz nav slēpis, ka Baltijas Ornitologu asociāciju dibinājuši "pazīstami cilvēki". Viņaprāt, konceptuāli nav pareizi, ka galavārds par industriālu projektu tiek atstāts sabiedriskas organizācijas ziņā. Turklāt saskaņā ar spēkā esošo Ventspils novada plānojumu ģeneratoriem nolūkotā vieta esot iezīmēta kā ražošanas un tehniskās apbūves teritorija. Pēc uzņēmēja domām, valstij vajadzētu precīzi definēt vietas, kur drīkst un kur nedrīkst sliet vēja stabus, jo pretējā gadījumā, vērtējot katru zemes gabalu atrauti no konteksta, iznākot tā: vārdos zaļā enerģija tiek atbalstīta, bet praksē – ne.
R.Liepiņš, kam jau piederot viens vēja parks Liepājas pievārtē,
Krievlaukos plāno uzsliet līdz 20 vēja stabu un finansēt to ar Eiropas
fondu palīdzību.
LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzskata, ka šāda veida organizācija ir radīta, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu vēja elektrostaciju parka būvniecībai putniem svarīgā migrācijas vietā. Viņa pārstāvētajai biedrībai nav izdevies atrast pat vienu Baltijas valstu ornitologu, kas sadarbotos ar jauno biedrību un tās valdes locekli Ilzi Auzāni. Vienīgā publiskā informācija ir darba sludinājums, uz kuru viņiem sniegts atteikums. Organizācija dibināta pērnā gada septembrī, kad arī bijis nepieciešams labvēlīgais atzinums, vēsta laikraksts.
Visus savus apsvērumus V.Ķerus nosūtījis Saeimai, ministrijām un Ventspils novada iestādēm, piebilstot, ka, gadījumā, ja ģeneratoru uzstādīšana tiks pieļauta, biedrība savu iespēju robežās rīkosies, lai novērstu draudus putniem. Arī Latvijas Zaļās kustības Ventspils nodaļa nosūtījusi iebildumus pret vēja ģeneratoru uzsliešanu Ventspils reģionālajai vides pārvaldei.
Reģionālā vides pārvalde direktore Inguna Pļaviņa uzskata, ka abām organizācijām ir jāvienojas. Pašvaldība vērsusies Vides ministrijā, pieprasot skaidrojumu, kura no abām biedrībām ir īstā putnu aizstāve.