Patvērumu pieprasījuši 61 ārvalstnieks,taču bēgļu statusu ieguva tikai septiņi,vēl 18 saņēma alternatīvo uzturēšanās atļauju. Atšķirībā no bēgļu statusa uzturēšanas atļauja ieguvējam tā ik gadu ir jāpagarina.
Pilsonības un migrācijas lietas pārvalde secina, ka tikai katrs ceturtais patvēruma prasītājs iegūst pozitīvu atbildi. Pārējie tiek izraidīti uz savu dzimteni. Galvenais bēgļu gala mērķis ir Skandināvija un vecā Rietumeiropa, bet Latvija nereti kļūst par tādu kā nelegālo pārceļotāju barjeru.
Bēgļu skaits Latvijā pieaug lēnām un straujāks kāpums gaidāms tikai līdz ar ekonomisko attīstību. Skandināvijā nelegālie ieceļotāji kļuvusi par vienu no galvenajām problēmām. Piemēram, Norvēģijā afgāņu kopiena pēdējos gados pārsniegusi 11 tūkstošus, arī Latvijā puse no patvēruma meklētajiem ir tieši no šīs valsts.
"Nekā personīga" uzrunātie afgāņu bēgļi, nelabprāt runā par to kā nokļuvuši mūsu valstī. Viens lieks vārds var maksāt bēgļa statusa un var būt pamats izraidīšanai. Taču parasti stāsts visiem līdzīgs. Vecāki vai paši sakrājuši naudu vai pārdevuši īpašumu un par to samaksāts bēgļu pārvedējiem, lai nokļūtu Eiropā. Nelegālā biznesa organizētājs uzņemas visu atbildību un arī izvēlas ceļu pa kuru bēgļus nogādāt gala mērķī.
Pēdējo desmit gadu laikā tikai viens afgānis saņēmis bēgļa statusu. Latvijas varas iestādes atzīst, ka Eiropas prasības izpilda, taču tas arī viss, jo pašiem grūti.
Līdz šim ja arī afgāņiem vai citiem ieceļotājiem atļauts palikt Latvijā, tad piešķirts tiek pamatā nevis bēgļa, bet alternatīvais uzturēšanās statuss. Bēgļu problēma ir tā, ka līdz ko viņi iekļūst Latvijas nelegālo ieceļotāju datu bāzē, tad aizbraucot uz jebkuru citu Eiropas Savienības valsti, bet viņus sūta atkal atpakaļ pie mums.
Starp "Nekā Personīga" uzrunātajiem bēgļiem viens ir no tiem, kurš 2010. gada martā deviņu cilvēku afgāņu grupā ar kājām mežā šķērsoja Latvijas Krievijas robežu un tālāk ar busiņu tika nogādāti Lapmežciemā. Bēgļu pārvedēju mērķis bija Skandināvija. Pirms doties tālāk tika noīrēta māja Lapmežciemā. Tā pieder bijušā baņķiera Valērija Kargina dēlam. Viņš atteicās komentēt, vai zinājis par bēgļu atrašanos lepnajā mājā.
Kaimiņi apgalvo, ka afgāņi nodzīvojuši šeit divas nedēļas. Palīdzējuši pat Tatjanai Karginai stādīt krūmiņus. Tad ieradusies drošības policija un afgāņus nogādāja Olaines nelegālo imigrantu nometnē.
Diviem bēgļu pārvedējiem prokuratūra nupat uzrādījusi apsūdzības par personu nelikumīgu pārvešanu pāri valsts robežai. Par to draud cietumsods no pieciem līdz desmit gadiem. Trešais grupējuma dalībnieks Aleksandrs Rjazanovs atrodas meklēšanā. Lielākajai daļai no deviņu afgāņu bēgļu grupas pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķīrusi alternatīvo patvēruma meklētāja statusu. Divu prasības palikt Latvijā tika noraidītas. Viņi lēmumus pārsūdzējuši tiesā.