2008.gadā KNAB administratīvi sodīja 8 Saeimas deputātus (pārkāpumi tika konstatēti vēl 6 deputātu darbībā, bet administratīvā pārkāpuma lietas izbeigtas noilguma dēļ), 17 pašvaldību vadītājus un viņu vietniekus, 19 valsts un pašvaldību iestāžu vadītājus (tai skaitā 8 skolu direktorus), 15 valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonas. Citu administratīvi sodīto amatpersonu vidū ir ostu valžu locekļi, ministriju un valsts iestāžu departamentu un nodaļu vadītāji, pašvaldību deputāti, tiesībsargājošo institūciju darbinieki, ierēdņi u.c.
Lielākā daļa pie administratīvās atbildības saukto valsts amatpersonu (60%) sodītas par amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu. Valsts amatpersonas vai nu ieņēma amatus, kas tām aizliegti ar likumu, vai arī savienoja amatus, nesaņemot nepieciešamo atļauju. Pārkāpjot amata savienošanas ierobežojumus, lielākajā daļā gadījumu amatpersonas nav ievērojušas arī ienākumu gūšanas ierobežojumus (55% no sodītajām amatpersonām), gūstot ienākumus par neatļautu amata pienākumu pildīšanu.
Trešā daļa sodīto valsts amatpersonu (32%) veikušas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības interešu konflikta situācijā. Piemēram, piešķīrušas mantiskus labumus (piemaksas, prēmijas) sev vai saviem radiniekiem, veikušas uzraudzības un kontroles funkcijas attiecībā uz padotībā strādājošiem radiniekiem, pieņēmušas lēmumus par saviem vai radinieku īpašumiem vai lēmušas par privatizācijas noteikumu un izsoles noteikumu apstiprināšanu savās vai darījumu partneru interesēs. Vairākos gadījumos amatpersonas piedalījušās lēmumu pieņemšanā par pašvaldības iepirkumu piešķiršanu sev piederošiem uzņēmumiem vai saimniecībām.
Konstatēti arī 7 neatļautu dāvanu pieņemšanas gadījumi, piemēram, kādas pašvaldības deputāti devušies pieredzes apmaiņas vizītē uz ārzemēm, kur viesnīcas izdevumus apmaksājis uzņēmums, attiecībā uz kuru amatpersonas pieņēmušas lēmumu.
Vērtējot valsts amatpersonu darbības tiesiskumu kopumā, KNAB secinājis, ka nelietderīga rīcība ar valsts un pašvaldību mantu un finanšu resursiem visbiežāk notiek četrās jomās: publisko iepirkumu veikšanā; īpašumu privatizācijas un atsavināšanas procesā; valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamā īpašuma objektu iznomāšanā; valsts un pašvaldību rīcībā ar mantu, ieguldot to kapitālsabiedrībās.
Lai gan likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredz nodrošināt valsts amatpersonu darbību un tās atklātumu sabiedrības interesēs, diemžēl patlaban sabiedrībai publiski pieejama ir tikai informācija par valsts amatpersonu mantisko stāvokli. Savukārt ziņas par to, kas raksturo valsts amatpersonu darbību vistiešākajā veidā – likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem, pēc 2007.gadā izdarītajiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā saskaņā ar Datu valsts inspekcijas un Tieslietu ministrijas skaidrojumiem kopš 2007.gada 1.septembra vairs nav publiskojamas.
Ņemot vērā, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, cik tiesiski amatpersonas realizē savus amata pienākumus, KNAB uzskata, ka arī informācijai par valsts amatpersonām piemērotajiem administratīvajiem sodiem un to izdarītajiem pārkāpumiem jābūt publiski pieejamai.