Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka līdz ar to gada sākumā Latvijā mitinājās vairs tikai 178 lībieši, kas ir par trim mazāk nekā pirms gada, taču par pāris desmitiem vairāk nekā neatkarības sākuma gados.
Vēsturiskie dati arī liecina, ka pirms kara 1935.gadā Latvijā dzīvoja 944 līvi.
Šīs senās tautības pārstāvju skaits Latvijā arvien samazinās, turklāt šogad martā aizsaulē aizgājis pēdējais īstais lībietis, kurš piedzimis tikai lībiski runājošā ģimenē un turpinājis to lietot sadzīvē līdz pat vecumdienām. 1921.gadā dzimušais Bertholds bija pēdējais no tās lībiešu paaudzes, kura ģimenē tā bijusi vienīgā valoda, to viņš mājās un sadzīvē aktīvi lietojis jau kopš bērnības līdz pat brīdim, kad nomira viņa sieva.
Lībiešu valoda ietilpst somugru valodu saimē. Precīzi aizvien nav zināms, cik daudz Latvijā ir lībiešu, taču šī valoda skan tikai Latvijā. Mūsdienās ir palikuši tikai daži lībieši kā dzimtās valodas runātāji visvecākajā paaudzē, savukārt pāris desmiti lībiešu šo valodu apguvuši jau kā svešvalodu.
Tradicionālajā lībiešu apdzīvotajā teritorijā Ziemeļkurzemē mīt tikai neliela daļa lībiešu. Patlaban lībieši pārsvarā dzīvo dažādās vietās Kurzemē un Vidzemē, bet lielākā viņu koncentrācija ir Rīgā, Ventspilī un Kolkā.