Pagājušajā gadā Ventspilī notikušas deviņas pašnāvības. Kopš ekonomiskās krīzes sākuma, to skaits būtiski nemainās, taču eksperti brīdina, ka krīzes sekas izpaužas ar divu, trīs gadu nobīdi.
Veselības ekonomikas centra Sabiedrības veselības departamenta direktors Māris Taube stāsta, ka pagaidām no Ventspils puses mediķiem centra rīcībā ir nonākuši dati par deviņiem pašnāvības gadījumiem pagājušajā gadā. Taču dati vēl turpina ienākt un kopējais skaits par vienu vai diviem gadījumiem varētu mainīties.
Iepriekšējos pāris gados Ventspilī fiksētas vidēji septiņas pašnāvības gadā un pāris gadījumu vairāk trauksmi neraisa, jo Latvijā kopumā pašnāvību skaits mazinājies.
Visas deviņas pašnāvības notikušas Ventspils pilsētā. Pašnāvības izdarījuši astoņi vīrieši, kā arī viena sieviete.
Taube atklāj: statistikas dati rāda, ka Latvijā šī proporcija ir viena sieviete pret četriem vīriešiem. Bet Ventspilī šī proporcija bijusi daudz izteiktāka.
Tāpat neierasti, ka Ventspilī bijuši atšķirīgi pašnāvības paņēmieni. Ja visā valstī vidēji 80% pakaras, kas ir raksturīga metode vīriešu vidū,Ventspilī pakārušies četri cilvēki. Trīs pārējie izmantojuši šaujamieročus un pašdarinātus spridzekļus, kas Latvijai nav tipiski, viens sevi nonāvējis ar asu priekšmetu, bet sieviete lietojusi medikamentus.
Visvairāk pašnāvnieku ir vecuma grupā starp 40 un 50 gadiem. Jaunākajam bija 39 gadi, vecākajam – 60.