"Krievijas ārpolitikā pieaug Ķīnas nozīme, taču Krievija nevēlas atteikties no sadarbības ar rietumiem. Zatlera vizīte uzsāk aukstā kara beigas, kas valdīja valstu starpā 16 gadu, kopš pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes Krievijā. Līdzīgi ASV prezidenta Ronalda Reigana vizīte pie PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova notika pēc 17 gadu ilga aukstā kara. Tas bija nenormāli, ka starp Krieviju un Latviju 16 gadu nebija attiecību visaugstākajā līmenī," norāda J.Peters.Viņaprāt, V.Zatlers nedarbojas "uz savu roku", bet mūsu ārpolitika ir pieskaņota visas ES ārpolitikai. Vērtējot vizītes nozīmi pašā Krievijā, J.Peters atgādināja, ka lielvalstis ir pieradušas pie vizītēm, tās notiek katru dienu. "Latvijā daudzi to nesaprot, ka krievi nav aizņemti ar Latviju, bet vairāk interesējas par attiecībām ar Franciju, Vāciju vai ASV. Tomēr mēs esam pirmā postpadomju valsts, kas sakārto attiecības ar Krieviju suverenitātes pakāpē. Mazai valstij ir svarīgas attiecības ar tik lielu valsti kā Krievija," sacīja J.Peters."Krievija ir devusi labvēlīgu žestu Latvijai, tagad arī mums vajadzētu tāpat atbildēt, taču nezinu, kā, jo cittautiešu jautājums ir daudzmaz sakārtots," izteicās bijušais vēstnieks.
Peters: Zatlera vizīte iezīmē aukstā kara beigas
Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Maskavā uzsāk aukstā kara beigas, kas valdīja Latvijas un Krievijas starpā 16 gadu, kopš pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes Krievijā. Šādu viedokli laikrakstam Diena izteica bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters.Viņš vērtē, ka V.Zatlers uzvedies kā cienīgs Eiropas Savienības dalībvalsts prezidents un Dmitrijs Medvedevs savukārt kā reālists, kuram svarīgas attiecības ar Krievijas rietumu robežu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.