Arī skandāli vai pašreizējā krīze. Bet šai uzmanībai, lai kāda iemesla dēļ tā būtu radusies, var pieķerties un vairot tajā pozitīvās šķautnes," norāda K.Pētersone. "Latvijā ekonomiskā lejupslīde bija viena no straujākajām pasaulē, un tas pievērsa mums ekonomistu, finansistu un apskatnieku uzmanību. Un paradoksālā kārtā tas mums ir radījis vairāk ieguvumu nekā zaudējumu," sacīja Latvijas institūta vadītāja.Viņa stāsta, ka 2009.gadā vērā ņemamos pasaules medijos bija gandrīz 3000 publikāciju par Latviju, un tas bija jau diezgan daudz. Bet 2010.gadā šis skaits pieaudzis līdz 6480.Jautāta, vai sliktas ziņas ir labas ziņas, viņa atbild: "Jā, bet divām trešdaļām no tām bija pozitīva ievirze - Latvija tika rādīta kā piemērs apņēmīgai politikai. Nevaram jau aizmālēt acis saviem pilsoņiem, ka viss būtu brīnišķīgi, tomēr makroekonomiskie rādītāji saka savu, kaut mikroekonomikā gaidīto izmaiņu vēl nav. Bet, piemēram, eksportspējā un latviešu mākslas līdzdalībā ārzemēs ir tiešām pozitīva dinamika. Ir izcilības un personības, ko nevar "maisā iebāzt"."Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena piektdienas numurā!
Pētersone: ekonomiskā lejupslīde radījusi vairāk ieguvumu nekā zaudējumu
Latvijā ekonomiskā lejupslīde bija viena no straujākajām pasaulē, un tas pievērsa mums ekonomistu, finansistu un apskatnieku uzmanību, kas paradoksālā kārtā tas mums ir radījis vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Tā intervijā laikrakstam Diena izteikusies Latvijas institūta direktore Karina Pētersone."Interesants ir fakts, ka valsts tēlu veido jebkuras ziņas - pozitīvās un negatīvās kopā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.