Aldis Baumanis, Dr.paed., Biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētāja vietnieks
Pārdomas šeit varētu radīt kopumā augstais respondentu procents, kas
norāda uz finansiālu iespēju trūkumu (35-44 gadus vecajiem pat 48%).
Tas nozīmē, ka politiķiem ir jādomā gan par studiju kredītu sistēmas
pilnveidošanu, gan arī par atbrīvošanu no dažāda veida nodokļiem, ja
tiek segti dažādi mācību izdevumi. Šeit neizmantotu iespēju vēl ir ļoti
daudz.
Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
Ja 35% no iedzīvotājiem uzskata, ka viņiem nav vajadzības turpināt
izglītoties, tas nozīmē, ka sabiedrībā nejūt vajadzību nepārtraukti
mācīties un profesionāli pilnveidoties, tomēr tas ir izšķiroši ne tikai
katra darbinieka konkurētspējai darba tirgū, bet arī uzņēmumu
attīstībai, inovāciju ieviešanai un jaunu tirgus segmentu rašanai.
Tieši zināšanas un prasmes jaunās zināšanas pielietot nākotnē var būt
klupšanas akmens mūsu virzībai uz zināšanām balstītu ekonomiku.
Arnis Kaktiņš , SKDS direktors
Raksturojot sabiedrības uzskatus
par izglītības sistēmā notiekošo, vērojams, ka atzīmju skalā līdz 5
izglītības kvalitātei vidējās vispārizglītojošās skolās un arodskolās,
profesionāli tehniskajās skolās, sabiedrība kopumā liek 3 ar plusu, bet
augstākajai izglītībai – 4 ar mīnusu. Un uz situācijas pasliktināšanos
tiek norādīts biežāk nekā uz uzlabošanos.
Man „DnB NORD Latvijas
barometrā” interesantas likās vairākas lietas – pirmkārt, tas, ka,
domājot par valsts attīstības virzieniem, iedzīvotājiem prioritāte
šķiet sociālo zinātņu apguve, nevis matemātika, dabas zinības vai
tehniskās zinības.
Otrs – parādās aizvien vairāk prognožu, ka būs
jāstrādā un jāmācās līdz sirmam vecumam, tomēr iedzīvotāji par galveno
šķērsli tam, lai turpinātu mācīties, paaugstinātu kvalifikāciju, atzīst
– „nav vajadzības”. Turklāt to saka ne tikai gados vecāki cilvēki, bet
arī ceturtā daļa vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem.
Aivita Putniņa, sociālantropoloģe
„DnB
NORD Latvijas barometrs” parāda tikai aisberga redzamo pusi. Latvijā
īsti nav bijis sabiedrībā atpazītu kritēriju un apsekojumu izglītības
kvalitātes celšanai. Respondenti gana atturīgi vērtē izglītības
kvalitāti, teju trešā daļa nespēj pateikt, vai izglītības sistēma
Latvijā spēj dot labāku pamatu konkurētspējai nekā izglītība, kas
iegūta ārvalstīs.
