Pētījumam par Latvijā ražotās pārtikas kvalitāti neglaimojoši rezultāti

Tik skarbi ir Zemkopības ministrijas (ZM) pasūtītā pētījuma, kurā salīdzināja Latvijas un ārvalstu pārtiku, rezultāti. Pētījumā ir arī vairākas labas ziņas Latvijas ražotājiem — pie mums ir dabīgāka ābolu sula, saldskābmaize, rudzu maize, kā arī augstvērtīgāks medus. Sliktākie rezultāti ir Latvijā ražotajiem gaļas izstrādājumiem. Tajos ir ne vien vairāk pievienotā ūdens, bet arī mazāka uzturvērtība. Latvijas desās ir pusotru reizi vairāk nitrītu, kuri gaļas izstrādājumiem piešķir piesātinātu sarkano krāsu. Gan vietējie, gan ārzemju pētītie gaļas izstrādājumi pārsniedz fosfāta satura normu, izņemot tikai vienu ārpus Latvijas ražotu desu. Gaļas pārstrādes uzņēmumos strādājošie Dienai klāstīja, ka palielinātu ūdens saturu rūpnieciski panāk, gaļā ievadot sāls šķīdumu, kas netiek notecināts pirms nākamajiem ražošanas posmiem. Ja ražotājs īpaši apstrādā gaļu, lai veicinātu ūdens palikšanu tajā, produktu nedrīkst laist tirgū kā svaigu gaļu, bet gan kā gaļas izstrādājumu. Latvijas lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma Rīgas miesnieks valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns uzsver, ka pirmo reizi dzird par šādu pētījumu. Viņš pieļauj, ka pētījumā analizēti nesalīdzināmi produkti. "Lietuvā desas ir dalītas trijās kategorijās, bet Latvijā Doktordesa Ekstra var maksāt 45 santīmus par puskilogramu," uzsver A.Škutāns, norādot, ka Rīgas miesnieks strikti uzrauga izejvielas — ja tās ir labas, tad arī produkts būšot labs. Produkcija tiek pārbaudīta ikrīta degustācijās un uzņēmuma apmaksātās analīzēs, kas uzrādot "ļoti apmierinošus" rezultātus. Otrs pētījuma uzietais "vājais punkts" ir Latvijas augu eļļas. Divās Latvijā ražotajās augu eļļās kancerogēnās vielas — benzopirēna — koncentrācija pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu — divus mikrogramus uz kilogramu eļļas. Latvijas augu eļļās šis rādītājs vidēji ir 2,3. ZM pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale atklāj, ka benzopirēna saturs pārsniegts rapšudiļļu un rapšuķimeņu eļļās, bet ražotāja vārdu nenosauca. Benzopirēna saturs var būt paaugstināts, ja rapšu eļļas spiešanai izmantotas pārkarsētas sēklas vai ja, kaltējot rapsi, tajā tiek dūmi. Latvijas lielākajā eļļu ražotājā Iecavniekā skaidro, ka šeit ražotā eļļa tiek sildīta līdz 60 grādiem, tādēļ tajā nevar būt benzopirēna. Tas var rasties, eļļu ražošanas procesā sildot virs 100 grādiem. Otra lielākā eļļu ražotāja Naukšēni valdes priekšsēdētājs Imants Kamzols Dienai apstiprināja, ka rapšudiļļu un rapšuķimeņu eļļa ir viņu sortimentā. "Noliegt jau nekad nevar, taču mēs regulāri pārbaudām eļļu uz benzopirēnu, un rezultāti bija pozitīvi," saka I.Kamzols. ZM preses pārstāve Solveiga Lazovska atteicās nosaukt, kurā ražotnē tapusi benzopirēnu saturošā augu eļļa, sakot, ka "tā ir biznesa informācija". Pētījuma rezultātus pārtikas ražotāji pamatā skaidro ar pētījuma zemo kvalitāti, pieļaujot, ka tajā apzināti izvēlētas dārgākā un tātad kvalitatīvākā segmenta importa preces un lētākā vietējā produkcija, lai tās rezultāti izskatītos sliktāk. Dārzeņu audzētāji pieļauj, ka ir salīdzināti vecās ražas ārzemju dārzeņi ar vietējo jauno ražu — tikko novāktos dārzeņos esot vairāk nitrātu. Savu iespējamo vainu neatzina neviens Dienas uzrunātais ražotājs. Lai arī pētījums veikts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) laboratorijā, pats dienests pētījumu nemaz nebija redzējis un reaģējis uz tā rezultātiem. PVD to ieguva tikai pēc tam, kad par to sāka interesēties Diena. "Parasti šādu informāciju uzzinām ātrāk, bet varu mierināt, ka PVD plānos bija ņemt augu eļļu paraugus," saka PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs. Iepazinies ar pētījuma rezultātiem, PVD inspektori iegriezīsies apzināto riska grupu ražotnēs. "Izvērtēsim viņu paškontroli, paņemsim paraugus un rīkosimies," saka M.Samahvalovs.