Pētījumam par Latvijā ražotās pārtikas kvalitāti neglaimojoši rezultāti
Pievienot komentāru
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
PĒTĪJUMA GALVENIE SECINĀJUMI
Gaļas izstrādājumi. Latvijā ražotajos kūpinājumos konstatēts vidēji
trīs reizes lielāks pievienotā ūdens saturs. Latvijas gaļas
izstrādājumos pievienotā ūdens saturs vidēji ir 17%, bet ārzemju
produkcijā —5,2%.
Dārzeņi. Latvijā audzētajos dārzeņos ir vairāk nitrātu. Kilogramā
Latvijā audzētu tomātu ir vidēji 253 mg nitrātu (ārvalstu — 40 mg).
Augu eļļas. Divās Latvijas izcelsmes eļļās benzopirēna līmenis pārsniedza ES prasības.
Ābolu sula. Latvijā ražotajās ābolu sulās ir vidēji divreiz vairāk C vitamīna.
Maize un medus. Latvijas medus ir augstvērtīgāks, tas pats secināts arī par saldskābmaizi un rudzu maizi.
Avots: Pētījums par Latvijas un importa pārtikas kvalitāti
Augu eļļas
ES noteiktais maksimālais pieļaujamais benzopirēna saturs augu eļļās ir 2 mikrogrami kilogramā eļļas
Latvijā ražotajās eļļās ir vidēji 2,3 mikrogrami (ārzemju eļļās — 0,4 mikrogrami)
Ilgstoši un lielā daudzumā patērējot benzopirēnu saturošus produktus, pieaug risks saslimt ar vēzi
VĒRTĒ EKSPERTI
No stratēģijas viedokļa ražotājiem ir izdevīgāk ražot kvalitatīvu produkciju. Citādi nevar saprast, uz kādu perspektīvu cer vietējie ražotāji. Visās valstīs ir zemākas kvalitātes produktu niša, kas maksā lētāk. Tiesa, Latvijā arī nekvalitatīvām precēm mēdz būt nepamatoti augsta cena. Cita lieta, ja vidējie rādītāji valstī stipri atpaliek no importa produkcijas. Iespējams, ka zemā kvalitāte ir skaidrojama ar to, ka ražotāji taupa uz modernākām tehnoloģijām. Pētījums parāda aisberga redzamo daļu, bet neredzamā ir, piemēram, jēdzīgu tehnologu trūkums ražotnēs, kas skaidrojams ar nepilnībām Latvijas izglītības sistēmā.
Anita Blija, LLU uztura katedras vadītāja:
Visu informāciju par produkta saturu var izlasīt uz tā etiķetes. Piemēram, gaļas izstrādājumiem uz etiķetes ir sausne, cik daudz un kāds tur ir mitrums, visas pārtikas piedevas, arī uzturvērtība. Pircējam gan var būt grūti orientēties šajā informācijā. Taču tad jāliek klāt konsistences uzlabotājus, lai tas neatslāņojas. Cilvēks domā, ka nopērk vairāk lētākas vārītās desas nekā cieti žāvētās, bet, pārrēķinot uzturvērtībā, sanāk, ka izdevīgāk ir pirkt žāvēto. Runājot par nitrātiem dārzeņos, šie savienojumi cilvēka organismā neuzkrājas, taču spiedīgos apstākļos ne visi ēd pilnvērtīgi, un šādas ķīmiskās piedevas var galīgi novājināt organismu.
Andis Brēmanis, dietologs:
Ūdens daudzums gaļas izstrādājumos ir nekas vairāk par ražotāja pielietotu tehnoloģisko variāciju, jo par pamatu šiem produktiem ņem gaļu. Kaitīgi ir gaļai pievienotie konservanti un sāls šķīdums, kas to ļauj ilgāk realizēt, — cilvēkam tik daudz sāls, cik ir speķī vai kūpinātā gaļā, nav nepieciešams. Tādēļ no uztura viedokļa labāk ir pirkt svaigu vai saldētu gaļu un pašam to gatavot mājās. Veikalā nopērkama šķiņķa sastāvā atrodam nenormālu daudzumu sāls un virkni E piedevu, kuru mājās neviens klāt neliek. Kas attiecas uz eļļām — tur vainojams kļūdas ražošanas procesā, pieļaujot pārkaršanu. Priekšroka jādod tām eļļām, kuras spiestas mehāniski.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!
184 komentāri
no malas
jānis
jānis
mazā burve
Desas
vajadzētu .
Kāpēc.
clash
noslēpums
latvijas saindētā
Inesei
Zviedru agresīvais mārketing
Inese
ihaha
Ruta