Pētījuma rezultāti liecina, ka rīdzinieki arvien biežāk jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi vai pilsētas mikrorajonu. 2010.gadā pētījumā to norādīja 53% respondentu, bet šogad - 63%. "Tāpat, piederība apkaimei ir viens no salīdzinoši biežāk nosauktajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji jūtas piederīgi pilsētai kopumā vairākums respondentu - 81% rīdzinieku - jūtas cieši saistīti ar Rīgu," norāda Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa.
Viņa norādīja, ka pētījumā iezīmējas arī tendence, ka izpratne par tiesībām attiecībā pret valsti un pilsētu, salīdzinot ar visu pētījuma periodu kopš 2010.gada saglabājusies vienlīdz augsta, taču kopumā pieaugusi rīdzinieku izpratne par saviem pienākumiem - valsts simbolikas cienīšanu, likumu ievērošanu, nodokļu maksāšanu un citiem.
Iegūtie dati liecina, ka būtiski pieaudzis to rīdzinieku īpatsvars, kuri norāda, ka ir iesaistījušies kādos vienreiz notiekošos pasākumos sabiedrības labā, piemēram, vides sakopšanas talkā, kā arī to, ka pieaug rīdzinieku iesaiste brīvprātīgajā darbā.
Āboliņa norāda arī uz pētījuma iezīmēto tendenci, ka Rīgas iedzīvotāji arvien biežāk tiešā veidā sazinās ar pašvaldības deputātiem un darbiniekiem. Savukārt informāciju par pašvaldību aptaujātie visbiežāk saņem no radiem, draugiem, paziņām, bet kā komunikācijas kanālus, kuros vēlētos saņemt informāciju no pašvaldības, norāda interneta portālus, sociālos tīklus un televīziju.
Šis bija jau trešais pēdējos gados veiktais pētījums par sabiedrības integrācijas aspektiem Rīgā un to īstenoja, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi un priekšstatus par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem Rīgā. Iepriekšējie pētījumi veikti 2010.gadā un 2014.gadā.
Pētījuma rezultāti tiek ņemti vērā, izvērtējot sabiedrības integrācijas politikas īstenošanu pilsētā, kā arī veidojot jauno Rīgas sabiedrības integrācijas programmu 2018. - 2023. gadam un tās īstenošanas rīcības plānu.
Pētījumu pēc Rīgas pašvaldības pasūtījuma veica pētījumu kompānija Kantar TNS, aptaujājot 800 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.