Salīdzinot ar migrācijas kāpumu pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā, šoreiz cilvēki par aizbraukšanu izšķirsies galvenokārt bezdarba dēļ, ne tik daudz cerībā iegūt lielākus ienākumus, norāda viens no pētījuma veicējiem, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. Būtisks faktors šāda lēmuma pieņemšanā daudziem būs arī kopš pērnā gada oktobra pieaugošais pesimisms un skepse par nākotnes perspektīvām dzimtenē.
Darbu ārzemēs atrast būs grūtāk nekā iepriekš, taču vieglāk nekā Baltijā. Jaunās migrācijas plūsmas galvenokārt būs orientētas uz Lielbritāniju, Norvēģiju, Somiju, Nīderlandi, Vāciju, Kipru un, iespējams, arī valstīm ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, prognozē pētījuma veicēji. Tāpat lielāka ir arī “smadzeņu” aizplūdes varbūtība un ārzemēs studējošu jauniešu pieaugums.
Pētījums sniedz arī plašu ieskatu līdzšinējās Baltijas darbaspēka migrācijas norisēs pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004.gadā. Pētījums atklāj, ka līdz šim visaktīvāk uz ārzemēm strādāt devušies Lietuvas iedzīvotāji — vidēji gadā 2,1% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Igaunijā šis skaitlis ir 1,5%, savukārt Latvijā 1,4%. Šīs aplēses gan veidotas, analizējot visus pieejamos oficiālos datus par Baltijas iedzīvotāju došanos uz citām valstīm un ņemot vērā arī to darbaspēku, kurus uz ārzemēm nosūtījušas darbavietas.