Pētījumā visās 27 ES dalībvalstīs kopumā tika aptaujāti 23 500 iedzīvotāju, kuri uzskata sevi par imigrantiem vai etnisko minoritāšu pārstāvjiem un attiecīgajā valstī dzīvo vismaz gadu. Uzmanība tika pievērsta to etnisko minoritāšu aptaujāšanai, kuru īpatsvars pārsniedz 5% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita.
Latvijā aptaujāti Rīgā un Daugavpilī dzīvojošie krievvalodīgie, savukārt Lietuvā pētnieki intervējuši Viļņā un Visaginā, bet Igaunijā - Tallinā dzīvojošos krievvalodīgos.
No kopumā 45 aptaujātajām etniskajām minoritātēm par vislielāko diskrimināciju sūdzējušies Itālijā dzīvojošie ziemeļafrikāņi (94% aptaujāto). Tāpat par valstī izplatīto diskrimināciju ir pārliecināti 94% Ungārijā dzīvojošo čigānu un 88% Francijā dzīvojošo ziemeļafrikāņu.
Savukārt vismazāk pret sevi vērstu diskrimināciju izjūt Lietuvas krievvalodīgie iedzīvotāji - tikai 12% aptaujāto. Tāpat pret sevi vērstu naidīgumu un nevienlīdzību izjutusi salīdzinoši neliela daļa Bulgārijā dzīvojošo turku (15%) un Austrijā dzīvojošo imigrantu no bijušās Dienvidslāvijas (17%).
Salīdzinoši neliela daļa - 28% - aptaujāto krievvalodīgo naidīguma izpausmes piedzīvojuši Somijā, savukārt Igaunijā par diskrimināciju sūdzējusies vairāk nekā puse - 55% - aptaujāto krievvalodīgo iedzīvotāju.
Viena no aptaujātajām imigrantu grupām bijuši arī iebraucēji no Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tostarp Latvijas. Diskriminācijas pastāvēšanu intervijās atzinuši 25% Īrijā dzīvojošo un 35% Lielbritānijā dzīvojošo imigrantu no jaunajām ES dalībvalstīm.
Pētījuma kopsavilkumā secināts, ka krievvalodīgo minoritāte ES tomēr piedzīvo salīdzinoši nelielu diskrimināciju darba vietās, veselības aprūpes un izglītības iestādēs, veikalos, kafejnīcās un citur. Šādās ikdienas situācijās pret sevi vērstu naidīgumu visvairāk izjūt čigāni, afrikāņi un Eiropā dzīvojošie latīņamerikāņi.