Pētījuma dati rāda, ka lielākoties veselības apdrošināšanas polišu nav cilvēkiem ar zemiem ienākumiem – 83,1% aptaujāto, kuru ienākumi ir zem 200 latiem mēnesī, nav iegādājušies sev polisi vai arī darba devējs viņus ar tādu nav nodrošinājis.
44% aptaujāto atzīst, ka veselības apdrošināšanas polise viņiem ir ārkārtīgi būtiska, jo sniedz zināmu drošības sajūtu – ja pat konkrētā brīdī paša rocība to neļaus, viņi varēs doties pie ārsta un pakalpojuma izmaksas segs apdrošinātājs. Īpaši tas attiecas uz Latgalē dzīvojošajiem, kur 50% aptaujāto atzina, ka galvenā ir drošības sajūta.
Savukārt 20% aptaujāto, uzsvēra, ka veselības apdrošināšana viņiem ir ārkārtīgi būtiska, jo paši nevar apmaksāt medicīnas pakalpojumus, īpaši pašreizējos apstākļos, kad, kā atzīst 62,6% aptaujāto, cenas uz medicīnas pakalpojumiem ir krietni pieaugušas, turklāt 73% tās vērtē kā augstas.
„Daudzi cilvēki atzina, ka nešauboties apmeklētu citu medicīnas iestādi, ja tos pašus pakalpojumus varētu saņemt par zemāku cenu. Pirms gada vai diviem, bija vērojama izteiktāka cilvēku piederība vienai vai otrai medicīnas iestādei, kas savā ziņā bija arī sociālā statusa mērvienība, taču tagad visu izsaka cena, un medicīnas iestādēs, īpaši privātajās, tās šobrīd ir neadekvāti augstas. Tikai 17% no visiem aptaujātajiem nemainītu savu medicīnas iestādi, pamatojot šādu atbildi ar faktu, ka tai ļoti uzticas,” komentējis BTA” valdes priekšsēdētājs Gints Dandzbergs.
BTA novērojumi liecina, ka uzņēmumi saviem darbiniekiem pērk daudz lētākas veselības apdrošināšanas polises ar mazāku segumu nekā pirms diviem gadiem, lai ietaupītu uzņēmuma naudu. Sliktākajā gadījumā šādas polises vispār netiek iegādātas, līdz ar to cilvēki pievērš daudz lielāku uzmanību medicīnas pakalpojumu cenām.
24,3% aptaujāto atzinuši, ka ir dažādas cenas, saņemot vienus un tos pašus pakalpojumus, – ja maksātājs uzrāda veselības apdrošināšanas polisi, cena ir augstāka, nekā maksājot pašam, ko visvairāk savās medicīnas iestādēs ievēroja Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji. Bet 19,4% ir novērojuši, ka tiklīdz tiek uzrādīta apdrošināšanas polise kā maksājuma veids, ārsti viņus sūta pie speciālistiem vai uz izmeklējumiem, kuru nepieciešamību respondenti apšaubīja.
„Pēdējā laikā cilvēki nereti nāk pie mums vai zvana, lai interesētos par savas apdrošināšanas limitiem, proti, vai tie jau izsmelti, jo cenas medicīnas iestādēs ir ļoti augstas, ārsti arvien biežāk sūta uz nevajadzīgām pārbaudēm, par kurām tiek iekasēta lielāka summa nekā norādīts oficiālajā medicīnas iestādes cenrādī. Lielākā daļa jeb 58% aptaujāto pievērš uzmanību pakalpo, jo vēlas pārliecināties, ka maksā adekvātu cenu par pakalpojumu. Tas ir būtisks signāls medicīnas iestādēm, lai pārskatītu savu cenu politiku, vai tā ir atbilstoša šī brīža situācijai,” stāsta G. Dandzbergs.
Pētījumā piedalījās 597 respondenti – Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.