Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Pētījums: Latvijas tiesas nepamatoti mīkstina sodus

Tiesneši bijuši mīkstsirdīgi gan pret slepkavām, gan noziedzīgus nodarījumus izdarījušām amatpersonām.

Dzimis sociāli nelabvēlīgā ģimenē, uzmanības deficīta sindroms kopš bērnības, uzvedības un funkcionālie traucējumi — agresivitāte, klaiņošana, pastiprināta interese par seksu, čurāšana gultā un runāšana miegā. Viss uzskaitītais kļuvis par vainu mīkstinošiem apstākļiem kādam par slepkavību pastiprinošos apstākļos apsūdzētajam, iznākums — smagās bērnības dēļ mīkstināts sods. Šis piemērs kā neveiksmīga tiesu prakse minēts Augstākās tiesas (AT) izveidotajā jaunākajā sodu politikas apkopojumā. Tajā secināts — Latvijas tiesas pārāk lielu vērību pievērš apsūdzēto personībai, nevis nozieguma raksturam. Izcelta arī tiesu mīkstsirdība, piespriežot nosacītu sodu, jo īpaši, ja noziedzīgo nodarījumu pastrādājusi amatpersona.

"Latvijas tiesas ir visai liberālas," secina tiesību doktore Valentija Liholaja, atzīstot, ka maigo sodu politika nav jauna parādība, pati par sevi tā nav ne "slikta", ne "laba", bet atklāj tiesu izpratni par sodīšanas jēgu, kas ir izglītības jautājums. "Ieslodzījuma vietu pārvalde jums pateiks pretējo — cietumi ir pārpildīti," oponē Rīgas apgabaltiesas (RA) tiesnesis, ilgu laiku priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns.


Ja nožēlo, tad nesēdēs

Apkopojumā analizēta sodu piemērošanas prakse apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās un AT Krimināllietu tiesu palātā kā apelācijas instancē. Secināts, ka personību raksturojošiem datiem tiek piešķirta nesamērīgi liela nozīme, lemjot par kriminālsoda veidu. Uzskaitīta virkne spriedumu, kad sods piespriests par sociāli smagiem noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām, par izspiešanu un pat slepkavībām, taču mīkstināts — tāpēc, ka apsūdzētajam ir sieva un mazi bērni, kāda smaga slimība, sarežģīta bērnība, ir pastāvīga dzīvesvieta vai pirms nozieguma izdarīšanas viņš bijis priekšzīmīgs darbinieks. Nereti pārspīlēta arī tādu vainu mīkstinošo apstākļu nozīme kā savas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana — pat gadījumos, ja apsūdzētais savu vainu atzinis tikai daļēji, tas bijis pietiekami, lai izraudzītos maigāku sodu. Nereti tiesneši bijuši pārlieku mīkstsirdīgi arī pret gados jauniem apsūdzētajiem, kaut gan vecums pats par sevi nevar būt atbildību mīkstinošs apstāklis. Savukārt vainu pastiprinošs apstāklis — ja noziegums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ — atsevišķos gadījumos pat kļuvis par tādu kā pašu par sevi saprotamu lietu, ja runa bijusi par narkotiku tirdzniecību. Piemēram, kādā lietā secināts — apsūdzētais pārdevis apreibinošo atkarības vielu tabletes par tādu cenu, kas atbilst cenu līmenim narkotiku nelegālajā apritē naktsklubos, tātad materiālais ieguvums nav vērā ņemams.


Pēc iespējas mazāk


Iepazīstoties ar apkopojumu, var secināt, ka tiesnešu vidū valda viedoklis — pēc iespējas jācenšas izmantot Krimināllikuma 49.pantā paredzētās iespējas mīkstināt sodu, nosakot pat vēl vieglākas sankcijas, nekā par konkrēto noziegumu paredz likums. Piemēram, izskaitīti gadījumi, kad brīvības atņemšanas vietā piespriests piespiedu darbs vai naudas sods. 2006. un 2007.gadā kopumā vairāk nekā trešajai daļai apsūdzēto (37%) apgabaltiesas piemērojušas vieglāku sodu par sankcijā noteikto.


Tiesas arī aktīvi izmanto iespēju piespriest nosacītu sodu — pat par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas saistīti ar izvarošanu, narkotikām, dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem, arī pret īpašumu. Pētot atsevišķus noziegumu veidus, apkopojumā atklājas — arī par amata noziegumiem valsts institūcijās gan apgabaltiesas, gan AT Krimināllietu tiesu palāta drīzāk izvēlēsies nosacītu sodu, nevis reālu brīvības atņemšanu. Kā piemērs minēta kāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu kukuļošanas lieta apmaiņā pret auditā aprēķinātās, valsts budžetā iemaksājamās summas samazināšanu: tiesa rūpīgi iedziļinājusies apsūdzēto raksturojumā un ņēmusi vērā vainu mīkstinošos apstākļus, taču faktiski nav novērtējusi to kaitējumu, ko šāda veida noziedzīgie nodarījumi nodara valsts institūcijas prestižam, ka tiek grauta cilvēku uzticēšanās.

Nosacīto sodu ierobežos


V.Liholaja norāda, ka Krimināllikumā paredzētajiem sodiem ir ļoti platas "šķēres" — amplitūda sankcijām par vienu un to pašu noziegumu ir ļoti plaša, piemēram, tā var būt pat sešu mēnešu un desmit brīvības atņemšanas gadu robežās. Arī maigākie iespējamie sodi ir pietiekami bargi, uzskata J.Stukāns. Viņš nepiekrīt, ka nepamatoti tiktu izmantotas iespējas mazināt sodu, ņemot vērā atbildību mīkstinošus apstākļus — ja likumdevējs šādu iespēju nebūtu vēlējies paredzēt, Krimināllikumā tādas nebūtu. "Spriedumu ir iespējams pārsūdzēt nākamajā instancē, kas vērtē, bet, ja ne prokurors, ne aizstāvis nepārsūdz, tātad visi ir apmierināti," secina tiesnesis. Arī krimināltiesību eksperts Andrejs Judins šaubās, vai maigo sodu politika kopumā ir problēma — katrs nodarījums ir atšķirīgs, piemēram, amata noziegums var būt gan augsta ierēdņa uzpirkšana, gan "piecītis" ceļu policistam. Arī sodam jābūt atšķirīgam, samērīgam un taisnīgam. Vaicāts, vai maigie sodi varētu liecināt par spēcīgāku advokatūru iepretī vājākai apsūdzības pusei, A.Judins nepiekrīt — nereti tiesa piemērojot pat bargākas sankcijas, nekā prasījis prokurors.


Eksperti norāda, ka nosacīto sodu piemērošanu jau paredzēts sašaurināt no šā gada 1.septembra, kad stāsies spēkā Krimināllikuma grozījumi. Tajos paredzēts, ka noteiktās situācijās šādu sodu nevar piespriest, piemēram, ja apsūdzība ir par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

PĒTĪJUMS


Pētījums "Apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances tiesas sodu piemērošanas prakse"

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas