Dzimis sociāli nelabvēlīgā ģimenē, uzmanības deficīta sindroms kopš bērnības, uzvedības un funkcionālie traucējumi — agresivitāte, klaiņošana, pastiprināta interese par seksu, čurāšana gultā un runāšana miegā. Viss uzskaitītais kļuvis par vainu mīkstinošiem apstākļiem kādam par slepkavību pastiprinošos apstākļos apsūdzētajam, iznākums — smagās bērnības dēļ mīkstināts sods. Šis piemērs kā neveiksmīga tiesu prakse minēts Augstākās tiesas (AT) izveidotajā jaunākajā sodu politikas apkopojumā. Tajā secināts — Latvijas tiesas pārāk lielu vērību pievērš apsūdzēto personībai, nevis nozieguma raksturam. Izcelta arī tiesu mīkstsirdība, piespriežot nosacītu sodu, jo īpaši, ja noziedzīgo nodarījumu pastrādājusi amatpersona.
"Latvijas tiesas ir visai liberālas," secina tiesību doktore Valentija Liholaja, atzīstot, ka maigo sodu politika nav jauna parādība, pati par sevi tā nav ne "slikta", ne "laba", bet atklāj tiesu izpratni par sodīšanas jēgu, kas ir izglītības jautājums. "Ieslodzījuma vietu pārvalde jums pateiks pretējo — cietumi ir pārpildīti," oponē Rīgas apgabaltiesas (RA) tiesnesis, ilgu laiku priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns.
Ja nožēlo, tad nesēdēs
Pēc iespējas mazāk
Iepazīstoties ar apkopojumu, var secināt, ka tiesnešu vidū valda viedoklis — pēc iespējas jācenšas izmantot Krimināllikuma 49.pantā paredzētās iespējas mīkstināt sodu, nosakot pat vēl vieglākas sankcijas, nekā par konkrēto noziegumu paredz likums. Piemēram, izskaitīti gadījumi, kad brīvības atņemšanas vietā piespriests piespiedu darbs vai naudas sods. 2006. un 2007.gadā kopumā vairāk nekā trešajai daļai apsūdzēto (37%) apgabaltiesas piemērojušas vieglāku sodu par sankcijā noteikto.
Tiesas arī aktīvi izmanto iespēju piespriest nosacītu sodu — pat par
smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas saistīti ar izvarošanu,
narkotikām, dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem, arī pret īpašumu.
Pētot atsevišķus noziegumu veidus, apkopojumā atklājas — arī par amata
noziegumiem valsts institūcijās gan apgabaltiesas, gan AT Krimināllietu
tiesu palāta drīzāk izvēlēsies nosacītu sodu, nevis reālu brīvības
atņemšanu. Kā piemērs minēta kāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu
kukuļošanas lieta apmaiņā pret auditā aprēķinātās, valsts budžetā
iemaksājamās summas samazināšanu: tiesa rūpīgi iedziļinājusies
apsūdzēto raksturojumā un ņēmusi vērā vainu mīkstinošos apstākļus, taču
faktiski nav novērtējusi to kaitējumu, ko šāda veida noziedzīgie
nodarījumi nodara valsts institūcijas prestižam, ka tiek grauta cilvēku
uzticēšanās.
Nosacīto sodu ierobežos
V.Liholaja norāda, ka Krimināllikumā paredzētajiem sodiem ir ļoti platas "šķēres" — amplitūda sankcijām par vienu un to pašu noziegumu ir ļoti plaša, piemēram, tā var būt pat sešu mēnešu un desmit brīvības atņemšanas gadu robežās. Arī maigākie iespējamie sodi ir pietiekami bargi, uzskata J.Stukāns. Viņš nepiekrīt, ka nepamatoti tiktu izmantotas iespējas mazināt sodu, ņemot vērā atbildību mīkstinošus apstākļus — ja likumdevējs šādu iespēju nebūtu vēlējies paredzēt, Krimināllikumā tādas nebūtu. "Spriedumu ir iespējams pārsūdzēt nākamajā instancē, kas vērtē, bet, ja ne prokurors, ne aizstāvis nepārsūdz, tātad visi ir apmierināti," secina tiesnesis. Arī krimināltiesību eksperts Andrejs Judins šaubās, vai maigo sodu politika kopumā ir problēma — katrs nodarījums ir atšķirīgs, piemēram, amata noziegums var būt gan augsta ierēdņa uzpirkšana, gan "piecītis" ceļu policistam. Arī sodam jābūt atšķirīgam, samērīgam un taisnīgam. Vaicāts, vai maigie sodi varētu liecināt par spēcīgāku advokatūru iepretī vājākai apsūdzības pusei, A.Judins nepiekrīt — nereti tiesa piemērojot pat bargākas sankcijas, nekā prasījis prokurors.
Eksperti norāda, ka nosacīto sodu piemērošanu jau paredzēts sašaurināt
no šā gada 1.septembra, kad stāsies spēkā Krimināllikuma grozījumi.
Tajos paredzēts, ka noteiktās situācijās šādu sodu nevar piespriest,
piemēram, ja apsūdzība ir par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai ja persona
agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu.